Pilsonības
un migrācijas lietu pārvalde jau kopš 2011.gada veic aptaujas par
Latvijas nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu ar
mērķi noskaidrot respondentu attieksmi par pilsonības iegūšanu
naturalizācijas ceļā. Šobrīd pārvalde
kampaņā
“Rīkojies,
iegūsti”
veic regulāro Latvijas nepilsoņu aptauju par attieksmi pret
Latvijas pilsonības iegūšanu, lai noskaidrotu vai attieksmes
tendences laika gaitā ir mainījušās. Par
to informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personāla
vadības un sabiedrisko attiecību departaments.
Līdz šim pārvaldes veikto 5 aptauju un 1 kvalitatīva pētījuma
dati liecina, ka vairāk kā 50 % respondentu latviešu valodu prot
pietiekamā līmenī, lai varētu kārtot latviešu valodas prasmes
pārbaudi naturalizācijas procesā. 2011. gadā valodu vismaz
sarunvalodas līmenī prata 55 % respondentu, 2012. gadā – 57,3 %,
2014. gadā – 59 %, 2016. gadā – 64 %, bet 2019. gadā – 57 %.
Taču, neņemot vērā latviešu valodas zināšanas, būtiskākais
iemesls, kas attur nepilsoņus no naturalizācijas, ir šaubas un
bailes par to, vai viņi spēs nokārtot Pilsonības likumā
noteiktās pārbaudes. 2011. gadā tā atbildēja 27 % respondentu,
2012. gadā – 21,3 %, 2014. gadā – 22 %, 2016. gadā – 21 %,
bet 2019. gadā – 23 %. Dati ļauj secināt, ka arī tie nepilsoņi,
kas pārvalda latviešu valodu, nav pilnībā pārliecināti par
savu zināšanu līmeni.
Viedokli, ka nevarēs nokārtot naturalizācijas pārbaudes
paudušas galvenokārt gados vecākas personas, vecumā no 50 gadiem,
savukārt daudz drošāki un pārliecinātāki par savām zināšanām
jūtas jaunieši vecumā līdz 29 gadiem. Vērojama izteikta
attieksmes atšķirība starp dažādām vecuma grupām – jo
jaunāki respondenti, jo labākas ir viņu latviešu valodas
zināšanas un pārliecība par savām spējām sekmīgi iegūt
pilsonību naturalizācijas ceļā un otrādi.
Kvalitatīvais pētījuma rezultāti atklāj, ka tur, kur
nacionālais sastāvs nodrošina dabisku latviešu valodas vidi,
piemēram, Rīga un Liepāja, salīdzinot ar Daugavpili, iedzīvotāji
latviešu valodu zina relatīvi labāk. To apstiprina arī aptaujas
rezultāti reģionālā griezumā, kas liecina, ka vissliktākās
valodas zināšanas ir Latgalē un likumsakarīgi ir arī tas, ka
gadu garumā vislielākās šaubas nokārtot naturalizācijas
pārbaudes ir tieši Latgalē.
Pārvaldes
veiktajā aptaujā aicināti piedalīties Latvijas nepilsoņi,
bezvalstnieki vai citas valsts pilsoņi ar pastāvīgo uzturēšanās
atļauju Latvijā. Aptauja pieejama: https://bit.ly/3s3i4Md
Iepriekš veikto aptauju dati parāda, ka pēdējo gadu laikā,
pilsonības pretendentu bažas un bailes par naturalizācijas
pārbaužu sarežģītību nav mazinājušās. Tāpēc pārvaldes
izstrādājusi ērtu, vienkāršu, bezmaksas pašpārbaudes rīku,
lai ikviens dotu iespēju ikvienam pilsonības pretendentam pašrocīgi
pārliecināties par savu latviešu valodas prasmi, Latvijas himnas,
vēstures, kultūras, un Satversmes pamatnoteikumu zināšanām.
Ikviens,
kurš vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā,
aicināts
apmeklēt pašpārbaudes e-rīku, kas palīdzēs sagatavoties
naturalizācijas pārbaudei: www.pmlp.gov.lv.
