Karstas diskusijas noris ne tikai starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Normundu Vilnīti un viņa padotajiem, bet arī valdībā, kur tiek pārrunāta iestādes turpmākā attīstība un statuss.
Tuvākajā laikā Ministru kabinets (MK) vērtēs biroja neatkarības koncepciju, kurā iekļauti vairāki varianti.
Viens no tiem paredz arī absolūtu KNAB autonomiju. Koncepcijā izstrādāti divi varianti, lai atbilstoši
starptautiskajiem standartiem, kā arī likumā noteiktajām funkcijām stiprinātu KNAB neatkarību.
Pirmais no tiem piedāvā tikai precizēt normatīvos aktus, kas regulē biroja darbību, un tas nozīmē,
ka šajā gadījumā KNAB arī turpmāk paliek MK pārraudzībā. Savukārt otrs variants ir radikālāks un
paredz birojam noteikt neatkarīgas iestādes statusu.
Tas nozīmē, ka KNAB tiktu izņemts no MK pārraudzības un turpmāk birojam būtu līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Banku vai Valsts kontroli. Šī koncepcija tika izstrādāta jau pirms diviem gadiem un pērn nonāca izskatīšanā MK, taču līdz šim dienaskārtībā tā netika iekļauta.
Deputātu vīzijas par turpmāko KNAB attīstību ir ļoti dažādas. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs) uzskata, ka lielākās galvassāpes rada fakts, ka šobrīd KNAB vadītāju amatā ieceļ Saeima, taču uzrauga MK.
