Iepazīstoties ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto vakcinācijas
pret Covid-19 stratēģijas ieviešanas plānu, lielākā neskaidrība ir par
paredzēto pilno decentralizāciju, turklāt vakcinācijas tempam jābūt
ātrākam, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Pamatā viss process gulstas uz ģimenes ārstu pleciem un, cik es
saprotu no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājas, šis faktiski
nav saskaņots ar viņiem. Un nav īsti skaidrs, kā apzinās tos cilvēkus,
kas varbūt nav piereģistrēti pie ģimenes ārstiem, ir pārvākušies kur
citur, nav sazvanāmi pa telefonu. Ir vajadzīga lielāka centralizēta
pārvalde pār to,” uzskata premjers.
Tāpat Kariņš uzskata, ka plāns paredz diezgan gausu vakcinācijas
procesu, kas vēl ieiet 2022.gadā, un tas viņu satrauc. Premjers uzsvēra,
ka ir jādara pilnīgi viss, lai varētu maksimāli ātri, jau līdz pirmajam
ceturksnim, līdz pusgadam, vakcinēt krietni vairāk cilvēku, ja vien ir
iespējams nodrošināt vēl papildu vakcīnas.
Viņaprāt, arī šobrīd ienākušās vakcīnas vairāk “sēž noliktavā” nekā
tiek potētas, turklāt brīvdienās nav strādāts. “Mums šī doma ir
jāmaina,” viņš teica.
Kariņš uzskata, ka vakcinācijas pret Covid-19 procesu dēvēt par
analogu gripas potēm nav pareizi. Viņaprāt, šis nav normāls process.
“Faktiski šis ir vairāk tā kā kara apstāklī. Mums ir jāvelta visi
resursi un enerģija, lai tas notiktu pēc iespējas ātri,” norādīja
premjers.
Valdības vadītājs atzina, ka neviens nevar paredzēt, kurā mēnesī vai
dienā tiks piegādātas 1000, 10 000 vai 100 000 vakcīnu devas no viena
vai otra ražotāja, bet var nodrošināt, ka Latvija spētu reaģēt, ja
vienas nedēļas laikā iegūtu 300 000 vai 400 000 vakcīnu un, iespējams,
no dažādiem ražotājiem. Proti, ka Latvijā spētu potēt nevis 50 000 vai
100 000 cilvēku dienā, bet vēl vairāk. Viņš uzsvēra, ka ir jāizveido
sistēma, lai būtu rezerves mediķi, kurus varētu iesaistīt kaut uz vienu
vai divām nedēļām, lai tad, kad vakcīnas ir, tās arī tiktu izmantotas.
“Un tas ir tas, kas plānā nav skaidrs. Ir paredzēta vairāk ritmiska,
plūsmveida darbība. Es domāju, ka viņa nekādā gadījumā nebūs ritmiska,
bet būs pēkšņa,” akcentēja Kariņš.
Viņš skaidroja, ka par plānu būs diskusija valdībā, uzklausot arī ģimenes ārstus.
Premjers vēlreiz uzsvēra, ka viņam jau vienreiz bija pieredze ar
Covid-19 ierobežošanas plāna faktisku ilgstošu neesamību, bet vēlāk
sākās “sāga” ar šo vakcinācijas plānu. Viņš skaidroja, ka trīs valdības
sēdēs šo plānu gaidīja, bet tā nebija. Arī otrdien, kad tam bija kārtējo
reizi jābūt, uz sēdes sākumu plkst.10 tas aizvien nebija iesniegts.
“Kaut kad nāk brīdis, kad mēs kā sabiedrība un es kā valdības
vadītājs vienkārši vairs nevaru gaidīt. Iedomājieties jums darbā trīs
reizes prasa kaut ko izdarīt un jūs to nearāt,” viņš pauda.
Norādīts uz veselības ministres bieži pausto, ka viņa balstās
ekspertu ieteikumos, Kariņš uzsvēra, ka nevajag jaukt divas dažādas
lietas. “Eksperti nav tie, kas iesniedz vai neiesniedz plānu, eksperti
ir tie, kas iesaka, kādam tam ir jābūt,” viņš skaidroja, akcentējot, ka
viņa pārmetums ir par to, ka plāns parādījās tikai vakar, un tā nav
ekspertu vaina.
Kā ziņots, Ministru prezidents otrdien izteica neuzticību pašreizējai
veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši koalīcijas
sadarbības līgumam aicināja partiju apvienību “Attīstībai”/”Par!” (AP)
virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu.
Kariņš līdz šim vairākkārt paudis neapmierinātību ar VM un ministres
darbībām Covid-19 izplatības ierobežošanā, bet pēdējā laikā kritika tika
izteikta par skaidra Covid-19 vakcinācijas plāna neesamību.
Otrdien valdībā bija paredzēts skatīt VM izstrādāto, ar kavēšanos
iesniegto vakcinācijas plānu, taču šī jautājuma izskatīšana tika
pārcelta uz šo ceturtdienu.
Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš informēja koalīcijas partnerus,
ka šo ceturtdien viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.
AP pagaidām nesteidz piekrist Kariņam par veselības ministres
demisiju un ir lūgusi 48 stundas laika pārdomām par premjera lēmumu.
Kariņš žurnālistiem paziņoja, ka Viņķele veselības ministres
pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā
stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīšot aizsardzības ministrs
Artis Pabriks (AP).
Pabriks gan aģentūrai LETA teica, ka Kariņš ar viņu neesot
apspriedies par plānu uzticēt viņam pildīt veselības ministra
pienākumus. Politiķis šim pienākumam neesot gatavs un uzskata, ka
pareizākais solis šajā situācijā ir Kariņam pašam uzņemties ministra
pienākumu izpildītāja lomu. Tas premjeram ļaušot labāk koordinēt
procesus.
