Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir
neapmierināts ar veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tempu Covid-19
jautājumos, to viņš atzinis intervijā žurnālam “Ir”, piebilstot, ka
uzņemas pilnu atbildību par to, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.
Kariņš uzsver, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši
mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi
Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu,
lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem
Covid-19 slimniekiem. “Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka
krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un
piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu,” atzīst Kariņš.
Premjers uzsver, ka ir dziļi neapmierināts ar veselības ministres
tempu un kā valdības vadītājs uzņemas atbildību, ka nav spiedis rīkoties
ātrāk.
Kā norāda Kariņš, 8.oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda
stratēģija nav vajadzīga. “27.oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju.
Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski
esam krīzē. Atcerieties – pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur
citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija
13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties,” neslēpj
valdības vadītājs.
Viņš uzsver, ka jau ilgāku laiku ir gribējis, lai “mēs daudz straujāk
veram visu ciet”. Tomēr Pasaules Veselības organizācija un arī mūsu
eksperti ir argumentējuši, ka vajag iet pakāpeniski.
“Mēs esam gājuši, es teiktu, agresīvā pakāpeniskumā, esam tagad
trešajā kategorijā, jau pie sarkanās robežas ar visiem ierobežojumiem.
Ar šo pakāpeniskumu neko neesam sasnieguši, jo saslimstības izplatība
netiek būtiski ierobežota. Latvijā vidēji dienā saslimušo skaita
pieaugums no septembra uz oktobri ir trešais straujākais Eiropā,” pauda
Kariņš.
Viņaprāt, tik pakāpeniski rīkoties nevajag. Vienlaikus gan varot
teikt, ka pieņemtie mēri sāk darboties. “Lietuvā, kur nepieņēma mērus,
jo viņiem bija vēlēšanas, saslimstība pret iedzīvotāju skaitu ir gandrīz
divreiz lielāka nekā mums. Ja mēs būtu pieņēmuši vēl stingrākus mērus,
iespējams, skaitlis nebūtu sasniedzis 250. Diemžēl nevienam ekspertam
nav melnbaltas atbildes,” atzina Kariņš.
Premjers gan piebilst, ka politikā reti kurā situācijā nav
domstarpību. “Šajā gadījumā tās ir par tempu, par uztveri. Es nevēlos
eksperimentēt ar sabiedrību. Labāk kļūdāmies, būdami stingrāki, un lai
izrādās, ka tas nebija nepieciešams, nekā kļūdāmies, ka nebijām
pietiekami piesardzīgi,” viņš akcentē.
Pēc viņa paustā, veselības ministre vairāk tic cilvēku labajai
gribai. “Man ir pieredze, ka 80-90% būs ar labo gribu, bet tie 10% šajos
pandēmijas apstākļos var sabojāt balli visiem. Tāpēc nevar paļauties uz
labo gribu. Tas mums jau tagad maksā pārāk dārgi,” viņš norāda.
Premjers arī uzsver, ka sabiedrībā daudzi neievēro nosacījumu
distancēties, tāpēc ir vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi, lai
ietvertu tos cilvēkus, kuri paši neuzņemas atbildību.
Vaicāts, vai ir aprēķināts, kad būs sasniegta Latvijas slimnīcu
kapacitāte, premjers norāda, ka slimnīcu kapacitāte pēdējās nedēļās visu
laiku mainās. Tomēr viņam neviens neesot iedevis aprēķinu, kur ir
galējā robeža. Viņš gan piebilst, ka tagad Veselības ministrija sāk
aktīvi pārkārtot gultas. Pirms pusotras nedēļas bijis 200 infekciju
gultu, uz 1.novembri – 450.
Premjers arī uzsver, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav tik
neelastīga un ārkārtīgi trausla, kā kādreiz iedomājamies, bet tā nav tik
robusta kā Vācijā vai Zviedrijā. Tāpēc viņam rodas jautājums par
pagājušajā nedēļā valdībā pieņemto plānu – vairāki atskaites punkti, kas
nosaka pāreju uz sarkano zonu, ir saistīti ar Eiropas vidējiem
skaitļiem.
“Vai tas vispār uz mums attiecas, ja mums nav ne Vācijas, ne
Zviedrijas veselības aprūpes sistēmas?” jautā premjers, paužot, ka mums
ir jāsalīdzina sevi ar pašu spēju tikt galā, nevis ar vidējo Eiropā.
Ja tagad tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, palīdzība skartajām
nozarēm varētu būt analoga vai līdzīga tam, kas jau bija pavasarī,
atzīmē Kariņš.
Tāpat viņš uzsver, ka valdība šobrīd ir tikpat stabila kā valdības izveidošanas dienā.
Kā vēstīts, Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien
konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu
plānots pieņemt piektdien.
