Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim
Bordānam.
Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā – līdz
21.novembrim – izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt
vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts
prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
Ņemot vērā, ka jau mēnesi notikušās 13.Saeimā ievēlēto partiju
konsultācijas par valdības veidošanu, Vējonis no Bordāna sagaida
izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai panāktu vienošanos par nākamās
koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu, kā arī prioritāri
veicamajiem darbiem.
Prezidents arī sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu
un aizsardzības ministru kandidāti. Vējonis atkārtoti uzsver, ka no
jaunās valdības sagaida gatavību turpināt stiprināt valsts un finanšu
sistēmas drošību un veidot sabalansētu valsts budžetu.
Vienlīdz būtiski ir nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un
pēctecību, stiprināt mediju neatkarību Latvijā un stiprināt tiesiskumu,
tai skaitā pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas mehānismus, uzsver Vējonis.
Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas
modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot Zaļo un
zemnieku savienību (ZZS) un “Saskaņu”. JKP pirmajā piedāvājumā sev
vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.
Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai “Attīstībai/Par!” (AP) tiktu
trīs ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un
Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta
priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.
Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs
ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra
amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības
ministrijas vadības grožiem. Partijai “KPV LV” JKP bija iecerējusi
atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet “Jaunajai
Vienotībai” (JV) – tieslietu ministra un aizsardzības ministra
posteņus. Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt “neitrālu
profesionāli” – bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu
visas koalīcijas partijas kopā.
JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.
Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat
koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti seši
politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība
“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un
zemnieku savienība (ZZS), kā arī “Jaunā Vienotība” (JV).
Valdības veidošanas sarunās iniciatīvu bija uzņēmušies trīs
politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti – “KPV LV”,
JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu
premjera amata kandidātu: “KPV LV” kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP –
Bordāns, bet AP – Artis Pabriks.
Pagaidām gan sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts,
par kuru varētu vienoties partijas. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS,
bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudināja veidot
plašāku koalīciju kopā ar ZZS.
Valsts prezidents ir ticies ar visām 13.Saeimā ievēlētajām partijām,
kā arī ar minētajiem premjera amata kandidātiem. Vējonis iepriekš arī
kritizējis politiskos spēkus, norādot, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju
darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas ir neapmierinošs.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bordāns 1993.gadā Saeimas vēlēšanās
kandidējis no partijas “Latvijas ceļš” saraksta. Bordāns netika
ievēlēts, bet iekļuva parlamentā ar “mīksto mandātu”. Saeimā viņš
strādāja Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī
izmeklēšanas komisijā uzņēmuma “Lattelekom” darbības izvērtēšanai.
Citos parlamenta sasaukumos līdz 13.Saeimai Bordāns nav darbojies,
lai arī kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanās no “Latvijas ceļa” saraksta,
10.Saeimas vēlēšanās – no partiju apvienības “Vienotība” saraksta,
11.Saeimas vēlēšanās – no nacionālās apvienības saraksta, bet 12.Saeimas
vēlēšanās – no JKP saraksta. Šogad notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās
Bordāns tika ievēlēts parlamentā.
Viņš arī vairākas reizes kandidējis Rīgas domes vēlēšanās – 1997.gadā
no “Latvijas ceļš” saraksta, bet 2017.gadā – no Jaunās konservatīvās
partijas saraksta, kad arī tika ievēlēts Rīgas pašvaldībā. Bordāna
pārstāvētais politiskais spēks strādā Rīgas domes opozīcijā.
Bordānam ir pieredze arī citos amatos. Piemēram, 2010.gadā viņš bija
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) padomnieks un parlamentārais
sekretārs, bet 2012.gadā pildīja Tieslietu ministrijas parlamentārā
sekretāra pienākumus.
2012.gadā Bordāns kļuva par VL-TB/LNNK virzīto tieslietu ministru.
Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un
informējusi par plāniem atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata.
TB/LNNK valde paziņoja, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina
par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar
atrašanos TB/LNNK. Nacionālās apvienības pārstāvji bija uzsvēruši,
ka Bordāna atrašanās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kas paziņojusi
par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs
Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra
pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.
Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības
locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata,
uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
Bordāns 2014.gadā bija viens no Jaunās konservatīvas partijas dibinātājiem.
