Skolu tīkla reformai ir jānodrošina, lai
skolēni saņemtu vienādu izglītības kvalitāti neatkarīgi no vietas, kur
viņi dzīvo, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV)
žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
“Skolēnam piedāvātajam izglītības kvalitātes līmenim ir jābūt
vienādam neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo Rīgā, Gulbenē, Daugavpilī vai
citā Latvijas vietā. Tāds ir šis skolu tīkla reformas mērķis,” apgalvoja
prezidents.
Kariņš stāstīja, ka vakar valdībā skatīts Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par vispārējās vidējās
izglītības iestāžu tīklu, kas paredzot izglītības iestāžu tīkla
sakārtošanu.
“Ziņojumā bija iekļauta arī analītiskā daļa, kurā rakstīts, ka
izglītības kvalitāte starp pilsētu un laukiem ir atšķirīga. Šai plaisai
ir tendence palielināties. Labāku izglītību gūst skolēni, kuri dzīvo
kādā pilsētā, bet ne tik kvalitatīvu – tie, kas dzīvo ārpus pilsētām,”
sacīja Kariņš. Valdības vadītājs sacīja, ka izglītības kvalitātei
nevajadzētu būt atkarīgai no skolēna dzīves vietas.
Runājot līdzībās, Kariņš izteicās, ka izglītības ministre Ilga
Šuplinska (JKP) pašlaik nosakot diagnozi, no kuras izrietēs konkrēti
risinājumi. “Šobrīd mēs esam diagnozes noteikšanas stadijā, un arī
risinājumi sāk iezīmēties. Protams, reformas ir saistītas ar centieniem
padarīt skolu tīklu efektīvāku, bet ne tikai. Ir jāizveido viens tīkls,
kas nodrošinātu vienādu izglītības kvalitātes līmeni,” akcentēja Kariņš.
Kā ziņots, valdība vakar pieņēma zināšanai IZM informatīvo ziņojumu.
Visi klātesošie ministri pauda atbalstu ministrijas izstrādātajam
starpziņojumam un novērtēja IZM ieguldīto darbu sarunās ar pašvaldībām
un veiktajā analīzē.
Kā skaidro IZM, demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu
līmeņu skolu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots, tādējādi
pamatojot skolu tīkla sakārtošanas nepieciešamību.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par
izglītojamo skaitu uz 2019.gada 1.septembri četrās pašvaldību vispārējās
vidējās izglītības iestādēs 10.-12.klašu posmā nav reģistrēts neviens
izglītojamais, uzsvērts ziņojumā.
Tāpat konstatēts, ka 31 pašvaldības vispārējās izglītības iestādē
izglītojamie nav reģistrēti 10.klasē, tai skaitā sešās izglītības
iestādēs izglītojamie ir tikai 12.klasē.
Līdz 2019.gada decembrim IZM ir tikusies ar 74 pašvaldībām, lai
pārrunātu izglītojamo skaitu pašvaldību izglītības iestādēs, izmaiņas
izglītības iestāžu tīklā un atbilstību piedāvātajām prasībām par
minimālo skolēnu skaitu un citus jautājumus.
Sarunu rezultātā IZM secinājusi, ka aptuveni divas trešdaļas no
pašvaldībām, ar kurām jau notikušas sarunas, tuvākajos gados izmaiņas
vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā neplāno veikt. Tas tiek
pamatots gan ar jau veiktajām izmaiņām pašvaldības izglītības iestāžu
tīklā, gan arī situācijās, ja novadā ir tikai viena vidējās izglītības
iestāde.
Ziņojumā norādīts, ka vairākas pašvaldības šādu nostāju ir
pamatojošas ar to, ka izmaiņas neplāno pirms administratīvi teritoriālās
reformas veikšanas, savukārt daļa norāda, ka izvērtēs tās vidusskolu
turpmāko pastāvēšanu, ja būs zināmi konkrēti kritēriji vidējās
izglītības iestāžu darbībai.
Tāpat sarunās ar pašvaldībām kā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu
kavējošie faktori minēti ceļu stāvoklis, novecojušu transportlīdzekļu
izmantošana skolēnu pārvadājumiem un nepietiekams finansējums to
uzturēšanai un atjaunošanai, dienesta viesnīcas pakalpojuma nepietiekama
pieejamība pie izglītības iestādēm, kurās ir lielāka skolēnu
koncentrācija, un tas, ka izglītības iestādēm noteiktās higiēnas
prasības rada ierobežojumus lielāka izglītojamo skaita uzņemšanai.
Tomēr, pēc IZM paustā, 16 pašvaldības sarunu laikā ir norādījušas, ka
plāno veikt izmaiņas kādā no tās dibinātajām vidusskolām, plānojot
lēmumu pieņemšanu par vidējās izglītības iestādes pakāpes maiņu jau
2020.gadā vai pakāpenisku izglītības iestādes pakāpes maiņu.
Ministrija uzsver, ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošana šobrīd
nenotiek pietiekami raiti, jo “izglītības iestādes atrodas dažādās
pašvaldībās un saprotams, ka katra pašvaldība izglītības iestāžu tīkla
kārtošanu vērtē savā administratīvajā teritorijā”.
Kontekstā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu turpmākā
izglītības iestāžu tīkla kārtošana būs atkarīga no pašvaldību spējas
vienoties, nonākt pie optimāliem risinājumiem, lai nodrošinātu
kvalitatīvu izglītību skolēniem. “Arī tiekoties ar pašvaldību
pārstāvjiem, secināms, ka tās pašvaldības, kuras administratīvi
teritoriālās reformas rezultātā plānotas kā attīstības centrs, saredz un
plāno izglītības iestāžu tīkla attīstību,” norādīts ziņojumā.
Ministrija skaidro, ka pēc sarunu noslēgšanās ar pašvaldībām IZM
izvērtēs nepieciešamos grozījumus pedagogu darba samaksas modeļa
pilnveidei un rosinās Finanšu ministrijai izvērtēt pašvaldību izdevumus
izglītībai. To prognozē ap šī gada aprīli.
Tāpat IZM plāno sakārtot skolu tīklu, nosakot minimālo skolēnu skaitu
klasēs. Piedāvājums minimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klasē, tāpat kā
iepriekš, tiek modelēts uz četru bloku iedalījumu atbilstoši
administratīvi teritoriālajai reformai 2021.gadā. Šobrīd tiek plānots,
ka Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā minimālajam skolēnu skaitam
10.-12.klasē būtu jābūt robežās no 150 līdz 120 skolēniem,
administratīvo teritoriju attīstības centru un Pierīgas novadu
vidusskolās – 120 līdz 90 skolēniem.
Administratīvās teritorijas novados vidusskolas posmā būtu jāmācās
45-40 skolēniem, bet teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas,
kā arī teritorijās, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei
ir vismaz 25 kilometri, plānotais minimālais skolēnu skaits
10.-12.klasē varētu būt 30 līdz 25 skolēni.
Ministrija atgādina, ka no 1.septembra vidējā izglītībā tiks sākta
pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana, kas vienlaikus paredz
vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem
padziļināto kursu komplektiem. Tomēr pēc IZM domām, jauno kompetencēs
balstīto mācību saturu esošā finansējuma ietvaros spēs īstenot tikai tās
izglītības iestādes, kurās vidējās izglītības posmā mācās 90 skolēni un
vairāk un kurās katrā klašu grupā ir vismaz divas paralēlklases.
IZM norāda, ka šobrīd Latvijā tādas ir 40% vidusskolu, kurās mācās 70% visu vidusskolēnu.
Lai izglītības iestādes varētu nodrošināt padziļināto kursu komplektu
īstenošanu, pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājiem jāveic
vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, nodrošinot iespējas
vidējās izglītības posmā iegūt kvalitatīvu, kompetencēs balstītu
izglītību, uzsver ministrijā.
Ministrija iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka, turpinoties sarunām
ar pašvaldībām, informatīvais ziņojums tiks papildināts un precizēts, un
ar gala ziņojumu plašāku sabiedrību iecerēts iepazīstināt martā, kad
būs noslēgušās sarunas ar visām pašvaldībām.
