Valsts prezidents Raimonds Vējonis
premjera amatam nolēmis nominēt “Jaunās Vienotības” (JV) politiķi,
Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.
Kariņš piektdien nosauca topošās valdības prioritātes – finanšu
sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas
apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības
aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas
jautājumi.
Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas
veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem.
Viņš iecerējis divās nedēļās vienoties par topošo valdību un tās
uzdevumiem, un virzīties uz Ministru kabineta apstiprināšanu Saeimā.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas
partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV
LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un
zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ
šīs sarunas netika turpinātas.
“Jaunā Vienotība” jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt
Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju, ministru amatiem virzot
attiecīgi Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču.
“Attīstībai/Par!” lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās
Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības
ministres amatam – Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras
ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet
zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par
parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis
Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu
Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un
zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra
amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes
ministra amatu – Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās
domstarpības, jo “KPV LV” iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja
Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš
viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk “KPV LV” šim amatam piedāvāja citu
kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts
deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete
Ieva Krapāne.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav
izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt
līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija
iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot “Saskaņu”, kas
pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģinās
izveidot valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš
neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim
Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa
pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālajai
apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties
par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma
izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju
atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot
jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas
partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība,
ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja
piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk
ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā
“sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk
Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par
iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām
atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns,
kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva
citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību
izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka
konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks
paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika
piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kariņš ir dzimis ASV. Pārceļoties
uz Latviju, viņš sākotnēji darbojās kā uzņēmējs – 1994.gadā dibināja
uzņēmumu “Lāču ledus” un bija tā prezidents, vēlāk bija arī uzņēmuma
“Formula” prezidents. Kariņš bija vieslektors Latvijas Universitātē,
pasniedzot kursus sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras
studentiem.
Kariņš iesaistījās politikā, kad bija viens no partijas “Jaunais
laiks” (JL) dibinātājiem. 2002.gadā Kariņš no JL saraksta kandidēja
Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts parlamentā.
Pēc Einara Repšes valdības demisijas 2004.gadā partija JL ieteica
Kariņu Ministru prezidenta amatam. Toreiz valdības veidošanas sarunu
noslēgumā JL atteicās no tās līdera Repšes kandidatūras premjera amatam,
tomēr Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šim amatam bija nominējusi
ZZS pārstāvi Induli Emsi.
Arī pēc Emša valdības demisijas 2004.gada nogalē JL valde bija
izvirzījusi Kariņu kā partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam.
Tomēr prezidente jauno valdību uzticēja veidot vienam no Tautas partijas
(TP) līderiem Aigaram Kalvītim. Rezultātā Kariņš kļuva par ekonomikas
ministru Kalvīša valdībā. Tāpat viņš bija iecelts par Privatizācijas
aģentūras padomes priekšsēdētāju un nolika deputāta mandātu uz ministra
pienākumu pildīšanas laiku.
Kariņš 2006.gada aprīlī demisionēja no ekonomikas ministra amata, jo
JL aizgāja no Kalvīša valdības. Atjaunojot Saeimas deputāta mandātu,
Kariņš pēc aiziešanas no valdības turpināja strādāt parlamentā.
Veiksmīgi startējot 9.Saeimas vēlēšanās, Kariņš strādāja vēl teju trīs
gadus. Nedaudz mazāk par gadu Kariņš vadīja JL Saeimas frakciju. Viņš
strādājis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Publisko
izdevumu un revīzijas komisijā.
Kariņš piedalījās EP vēlēšanās 2009.gadā no JL saraksta, bet
2014.gadā – no “Vienotības” saraksta. Abas reizes Kariņš tika ievēlēts
EP.
Kariņš ir JV valdes priekšsēdētājs.
