Rīga, 7.sept., LETA. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piektdien plāno vērsties Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt bijušā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica iespējamos pārkāpumus, iesaistoties vērienīgā informācijas tehnoloģiju (IT) projektā moderna Latvijas akadēmiskā tīkla ieviešanai.
Iespējams, Gruškeviča darbības varētu būt radījušas valstij ap 11 miljonu latu lielus zaudējumus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
IZM no 2010.gada 1.janvāra īsteno vērienīgu IT projektu moderna Latvijas akadēmiskā tīkla ieviešanai. Šo IT projektu pamatā finansē no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.
Ņemot vērā projekta nozīmīgumu, ministrs bija ierosināja auditu par projekta īstenošanas gaitu. Pārbaudē konstatēts, ka IZM atbildīgās amatpersonas projekta īstenošanas gaitā esot veikušas būtiskus normatīvo aktu un projekta īstenošanas dokumentu pārkāpumus. Proti, neesot ievērots noteiktais projekta uzraudzības mehānisms un šā gada sākumā pieņemti lēmumi, kas maina projekta rezultatīvos rādītājus. Tā rezultātā projektā varot rasties neattiecināmās izmaksas un attiecīgi slogs valsts budžetam nepilnu 11 miljonu latu apmērā.
Pārbaudes gaitā konstatēts, ka projekta īstenošana notiek “pašplūsmā”, jo neesot izstrādāts projektā īstenojamo darbu apraksts, projekta vadības grupā neatbilstoši tās kompetencei tiekot pieņemti lēmumi par projekta īstenošanas gaitu, proti, termiņu un īstenojamo darbību neatbilstība projekta iesniegumam, kas tālāk neesot virzīti izskatīšanai un apstiprināšanai uzraudzības padomei, jo tāda nav izveidota.
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem projekta uzraudzību jāveic MK apstiprinātai uzraudzības padomei, kas darbojas saskaņā ar MK apstiprinātu nolikumu.
Projekta iesniegumam neatbilstošie lēmumi esot radījuši “ķēdes reakciju”, apdraudot iepirkuma līguma, kas noslēgts ar pakalpojuma sniedzēju, īstenošanas iespējas. IZM vērš uzmanību, ka jebkuru būtisku iepirkuma līgumā neparedzētu grozījumu izdarīšana līgumā, tostarp projekta rezultatīvo rādītāju maiņa, ir pielīdzināma jauna līguma noslēgšanai, kam piemērojams Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras.
Ievērojot to, ka Gruškevica un citu IZM atbildīgo amatpersonu rīcība radījusi aizdomas par tīšu vai aiz nolaidības budžeta zaudējumu radīšanu, ministrs ir nolēmis vērsties Ģenerālprokuratūrā. Šorīt Ķīļa iesniegums prokuratūrā vēl nebija saņemts, aģentūrai LETA sacīja iestādes preses pārstāve Aiga Šēnberga.
IZM 2007.gadā sāka arī izglītības sistēmas informatizācijas projektu īstenošanu. 2008.gadā IZM noslēdza konsultāciju pakalpojumu līgumu par IT projektu, tostarp skolu portāla un VIIS, funkcionalitātes un tehnisko prasību izstrādi.
Šā gada augusta beigās IZM ir saņemta informācija, ka uzraugošā iestāde pašlaik vērtē noslēgtā konsultāciju pakalpojumu līguma izmaksu attiecināmības jautājumu. Uzraugošā institūcija ir vērsusi IZM uzmanību uz to, ka iepirkuma organizēšanā ir pieļauti pārkāpumi saistībā ar iepirkuma nolikuma prasību ierobežojošu raksturu, kā rezultātā uzraugošā institūcija pieņems lēmumu par neatbilstību un finanšu korekcijas piemērošanu 25% apmērā visai līguma summai. Kopējā līguma summa ir 2,44 miljoni latu.
IZM uzskata, ka dokumenti ļauj secināt, ka bijušais valsts sekretārs un citas IZM atbildīgās amatpersonas ir pārkāpušas ne tikai nacionālos tiesību aktus – Publisko iepirkumu likumu, likumu par budžetu un finanšu vadību un likumu par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, bet arī Eiropas Savienības Padomes regulu, kas paredz pienākumu nodrošināt Eiropas Savienības budžeta pareizas finanšu vadības principa īstenošanas iekšējo kontroli.
