Lai palīdzētu
ģimenēm ar bērniem risināt emocionāli sarežģītas situācijas, ko raisījusi
Covid-19 krīze, valsts nodrošinās bezmaksas psihoterapeita konsultācijas. Lai
gan plānotā palīdzība netiks nodrošinātā pietiekamā apjomā, Latvijas
Psihoterapeitu biedrība atzinīgi vērtē valsts uzsākto iniciatīvu pilotprojekta
veidā sniegt psihoterapeitisko palīdzību ģimenēm, kam tas visvairāk
nepieciešams. Pakalpojuma sniedzējs konkursa kārtībā vēl tiks izvēlēts, bet pēc
līguma noslēgšanas tiks paziņota palīdzības saņemšanas kārtība.
Šis gads Latvijā un pasaulē aizrit
Covid-19 ēnā. Vīruss mainījis pasaules kārtību un licis saprast, ka gan
sabiedrībai kopumā, gan katram indivīdam ir vienlīdz svarīga kā fiziskā, tā arī
garīgā un psihiskā veselība. Daudzi piedzīvo
vēl nebijušu neziņu un stresu, kas izgaismo emocionālas problēmas ģimenēs.
Valsts policijas un bāriņtiesu pieredze liecina, ka jau pavasarī, ārkārtējās
situācijas laikā, un arī pēc tam ir bijis daudz vairāk konfliktu ģimenēs – gan
strīdi, gan vardarbība. Iespējams, saasinājumu iemesls ir arī tas, ka ģimenes
neierasti daudz laika pavadīja izolēti dzīvesvietā, tāpat psiholoģisku spriedzi
radīja risks palikt bez darba vai pat tā zaudējums un ienākumu samazināšanās. Tāpat Covid-19 laikā
palielinās psihisko slimību risks vienlaikus ar to, ka pastiprinās arī jau
esošie psihiskās veselības un uzvedības traucējumu simptomi kā reakcija uz
stresu.
Daudzām ģimenēm šobrīd lieti noderētu psihoterapeita
atbalsts, bet tas ir maksas pakalpojums – viena konsultācija maksā 30–70 eiro.
Par īstermiņa psihoterapeitisku atbalstu var uzskatīt līdz
10 konsultācijām, bet jau tas daudzām ģimenēm ir pārlieku liels finansiāls
slogs. Diemžēl bieži vien vecākiem trūkst
finanšu līdzekļu, lai to atļautos, tāpēc domstarpības ģimenē turpinās, tā
nodarot arvien lielāku emocionālu kaitējumu bērnam. Vēl viens iemesls, kāpēc
ģimenes nevēršas pie speciālistiem, – trūkst pārliecības, ka psihoterapija var
būt atbalstoša un palīdzoša. Protams, daudzkārt ģimenēm ir vajadzīgs ilgtermiņa
atbalsts, bet arī īstermiņa 10 konsultāciju atbalsts var ļaut attiecību
grūtībās nonākušām ģimenēm ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu
no malas apzināties problemātiku. Nesaņemot tūlītēju individuālu
atbalstu, ģimenes diemžēl iekļūst daudz dziļākā krīzē – bērni var nonākt pat
ārpusģimenes aprūpē, un tam psiholoģiskās sekas nav izmērāmas. Speciālisti
norāda, ka bērniem rodas emocionālas un psiholoģiskas problēmas, pasliktinās
sekmes skolā un viņi netiek galā ar emocionālo spriedzi, meklējot vainu sevī. Bieži situācijās, kad pāra attiecībās rodas
domstarpības un ģimenē ir bērns, vecāki vēršas pēc risinājuma bāriņtiesā vai
sociālajā dienestā, bet vēlāk meklē juridisko palīdzību pie advokāta, lai
risinātu ar bērna turpmāko aprūpi saistītos jautājumus, kas visbiežāk beidzas
ar ilgstošu tiesvedības procesu.
Lai risinātu šo problēmu, ir tapis izmēģinājuma
projekts, kurā ģimene, kas smagi izjūt krīzes sekas, varēs saņemt līdz
10 bezmaksas ģimenes psihoterapeita konsultācijas. Valsts bērnu tiesību
aizsardzības inspekcijas projektā „Par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar
saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” 12 mēnešus tiks sniegts ģimenes
psihoterapijas pakalpojums Latvijas ģimenēm ar bērniem, kā arī bērniem no
12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki šķiras vai jau dzīvo šķirti. Šis ir unikāls valsts nodrošināts
pakalpojums ģimenēm, jo šobrīd nevienā pašvaldībā ar valsts vai pašvaldības
līdzfinansējumu šāds atbalsta instruments ģimenēm netiek nodrošināts. Ģimenes psihoterapija būtu efektīvs instruments, kas palīdzētu vecākiem
iemācīties miermīlīgā, cieņpilnā ceļā rast kompromisus un pieņemt lēmumus, kas
saistās ar bērna aprūpi un audzināšanu, tādējādi samazinot to gadījumu skaitu,
kad vecāku domstarpību risināšanas procesā tiek nodarīts būtisks emocionāls
kaitējums bērnam. Šī projekta mērķis ir sniegt
psiholoģisku atbalstu ģimenēm un arī atbrīvoties no stigmas, kas joprojām valda
daļā sabiedrības, ka psihoterapija nevar būt plaša spektra pakalpojums.
Izmēģinājuma projektā
ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem plānots nodrošināt
12 mēnešus, piesaistot pakalpojuma sniedzēju noteiktam konsultāciju stundu
skaitam. Profesionāls atbalsts tiks nodrošināts kā individuālas ģimenes
psihoterapijas konsultācijas visai ģimenei ar jebkura vecuma bērniem, turklāt
nenosakot konkrētu ierobežojumu ģimenes problēmai – tā var būt gan vecāku
šķiršanās, gan bērna uzvedības problēmas, vecāka psihiska slimība, tuvinieka zaudējums
u.c. Vienas konsultācijas ilgums plānots no stundas līdz pusotrai stundai
vidēji vienu reizi nedēļā. Parasti pirmās trīs konsultācijas tiek veltītas
ģimenes problemātikas izvērtējumam, bet situācijas risināšana sākas tikai no
ceturtās reizes, tāpēc katrai ģimenei nepieciešamais konsultāciju skaits būs
citāds – no 5 līdz, maksimums, 10 konsultācijām. Tomēr, kā jebkurā
terapijā, katru situāciju speciālists vērtēs individuāli. Ja ģimenei būs
rekomendēts un tā vēlēsies apmeklēt vairāk nekā 10 konsultācijas, par
katru nākamo būs jāmaksā pašiem.
Izmēģinājuma projektā
ģimenes psihoterapijas pakalpojums sertificētu ģimenes psihoterapeitu
privātpraksēs tiks piedāvāts ģimenēm visā Latvija, tomēr visvairāk pieejamu
speciālistu ir Rīgā un Rīgas reģionā. Plānots, ka
izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas pakalpojumu varēs saņemt arī citur
Latvijā dzīvojošie, ja ģimenes psihoterapijas pakalpojums tiks rekomendēts kā
nekavējoties nepieciešams.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
izsludinājusi pakalpojuma sniegšanas iepirkuma konkursu, lai izvēlētos tās
psihoterapeitu privātprakses, kur ģimenes ar bērniem varēs saņemt šo terapiju. Pakalpojuma
saņemšanas kārtībā būs zināma vēlāk. Realitātē šī terapeitiskā palīdzība būtu
vajadzīga lielākam skaitam ģimeņu, tomēr šī projekta īstenošana ir sākums un
tas ir labāk nekā nekas. Tas arī nozīmē, ka Latvijā, kaut lēnām, bet tiek
novērtēta arī psihiskā veselība, kas iet roku rokā ar fizisko veselību un
materiālo labklājību.
Jāpiebilst, ka, piemēram,
Igaunijā ģimenes psihoterapija ir atzīta pierādījumos balstīta metode, un tur
to sedz valsts veselības apdrošināšana. Igaunijas piemērs ir pārdomāts un
tālredzīgs, tādēļ Latvijas Psihoterapeitu biedrība cer, ka šis pilotprojekts
kalpos kā pirmais solis valsts rūpēs par Latvijas ģimeņu psihisko veselību.
