Apspriežot likumprojektu par Administratīvi
teritoriālo reformu, iespējams, novadu skaits varētu būt vēl lielāks,
šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce sacīja, ka diskusijās ar pašvaldībām jau tagad ir skaidrs, ka
salīdzinājumā ar valdības nodoto redakciju, izmaiņas likumprojektā būs.
“Iespējams, ka pēc nesen notikušajām pārrunām varētu tapt vēl kāds jauns
novads,” piebilda ministrs.
Uz jautājumu, cik jauni novadi varētu veidoties un kādos Latvijas
reģionos, ministrs bija kodolīgs un atbildēja, ka pagaidām nevēlas
konkretizēt, jo ministrijai visi Latvijas novadi ir līdzvērtīgi svarīgi.
Kā ziņots, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija
17.janvārī sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam
no administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem. Kopumā
komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335 priekšlikumi, no
kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse – par vietvaru
teritoriju robežām.
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātais likumprojekts paredz izveidot 34
novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai,
Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars
minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes,
Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.
Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības
ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku
pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām
saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu
dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu
izmantošanu.
Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību
vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada
beigām.
