Lai gan Latvijā pēdējo gadu laikā nav
konstatēts neviens trakumsērgas gadījums dzīvniekiem, ņemot vērā
trakumsērgas izplatību kaimiņvalstīs, Pārtikas un veterinārais dienests
(PVD) aicina iedzīvotājus regulāri veikt mājdzīvnieku vakcināciju pret
trakumsērgu, aģentūru LETA informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas
vadītāja Ilze Meistere.
Tāpat viņa aicināja ziņot veterinārārstam vai PVD par katru trakumsērgas aizdomu gadījumu.
Meistere atklāja, ka PVD ir saņēmis informāciju no Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) par mirušu sievieti Daugavpilī,
kura, pēc sākotnējiem testēšanas rezultātiem, mirusi no trakumsērgas.
SPKC turpina epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kur sieviete
inficējusies – ārvalstīs vai Latvijā.
Viņa atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un
cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas
rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt – lapsas un
jenotsuņi. Tomēr ir valstis un reģioni pasaulē, kur trakumsērga ir
sastopama arī klaiņojošu suņu un ielās mītošu kaķu populācijā, tāpēc ir
jāuzmanās gan pašiem ceļotājiem, izvairoties no jebkāda tieša kontakta
ar nejauši ielās sastaptiem dzīvniekiem, gan jāsargā savi mājdzīvnieki,
ja viņi dodas līdzi ceļojumā.
Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu
inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais
efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku
vakcinācija pret trakumsērgu.
Pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš
2005.gada regulāri tiek veikta pavasarī un rudenī – pēdējais
trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010.gadā, bet mājas
dzīvniekiem – 2012.gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE)
Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
PVD regulāri veic trakumsērgas monitoringu meža dzīvnieku populācijā. Pozitīvi trakumsērgas gadījumi līdz šim nav konstatēti.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka SPKC epidemiologi organizē profilakses
pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par pacienti, kura Daugavpilī
mirusi ar aizdomām par trakumsērgu. Sadarbībā ar pārtikas drošības,
dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, SPKC
organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie
testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.
Sadarbībā ar PVD centrs veic iespējamo inficēšanās iemeslu
izvērtēšanu, jo, pēc sākotnējās informācijas, sieviete varēja inficēties
ar trakumsērgu gan ārzemēs, gan arī Latvijā. Tāpat SPKC epidemiologi
turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts
ar attiecīgo pacienti. Vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60 cilvēkiem.
Tiek gaidīti laboratoriskās testēšanas gala apstiprinošie rezultāti,
kas varētu palīdzēt sīkāk raksturot vīrusu un, iespējams, noteikt
izraisītāja piederību noteiktajai pasaules ģeogrāfiskajai zonai, lai
secinātu par inficēšanos ārzemēs vai Latvijā. Par situāciju SPKC
informēja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ar kuru veic
konsultācijas.
Trakumsērga ir ļoti bīstama vīrusu infekcijas slimība, kas visbiežāk
tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu
(koduma vai skrāpējuma vietā), veselām vai ievainotām gļotādām nokļūstot
cilvēka vai dzīvnieka organismā. Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu
encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Trakumsērga
vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi, tomēr slimība
ir novēršama ar vakcināciju.
Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti 1993., 1996. un 2003.gadā – pa vienam gadījumam katrā gadā.
