Covid pandēmija visā sabiedrībā ir mainījusi attieksmi
pret higiēnu – roku regulāra mazgāšana un dezinfekcija, pastiprinātas
prasības pret apkārtējās vides tīrību tagad ir mūsu ikdiena. Lai arī
pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos higiēnas prasības vienmēr
ir bijušas ļoti augstas, pārkāpumi tiek atklāti joprojām. Līdz ar
sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ierobežoto darbību Pārtikas un
veterinārā dienesta (PVD) inspektoru vizītes uzņēmumos ir retākas, taču
pārkāpumu īpatsvars nav mazinājies, intervijā aģentūrai LETA stāsta PVD
ģenerāldirektors Māris Balodis. Viņš arī norāda, ka pandēmijas laikā ir
būtiski pieaudzis patērētāju sūdzību skaits gan par pārkāpumiem
tirdzniecības vietās, gan dzīvnieku labturības pārkāpumiem.
Kurās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārraudzības
jomās konstatējat visvairāk pārkāpumu? Kā PVD pārbaudes ietekmē
attālinātais darbs?
Covid-19 Latvijā, protams, ietekmē arī PVD darbu, taču jāsaka, ka
mūsu joma ir tā, kurā ilgi attālināti nepastrādāsi. Kas ir saistīts ar
pārtikas drošību, dzīvnieku labturību, robežkontroli, tie nav atliekami
darbi, kurus gadu varētu darīt arī attālināti. Īpaši tas attiecas uz
inspektoru darbu, kuriem attālinātais darbs šajā laikā nemaz nav bijis.
Uz valsts robežas mūsu sanitārie robežinspektori strādā nepārtrauktā
režīmā, un kontrolēto kravu apjoms pagājušā gada laikā pat ir pieaudzis.
Ja runājam par PVD inspektoriem, kas strādā iekšzemē, tad inspekciju
skaits pagājušajā gadā ir samazinājies, bet tikai par 14%. Paralēli ir
pieaugušas PVD inspekcijas, kas ir saistītas ar dažādām sūdzībām. Ņemot
vērā, ka pārtikas ražošana un dzīvnieku audzēšana Latvijā nav ne uz
mirkli apstājusies, arī PVD inspektoriem darbs ir nodrošināts. Eksports
turpinās, ir jāizsniedz veterinārie sertifikāti visiem produktiem, kas
tiek sūtīti uz trešajām valstīm, arī dzīvo dzīvnieku kravām, tirgojot
Eiropas Savienības ietvaros, tāpēc darba mums pietiek. Jau šogad
pārtikas jomā ir veikti vairāk nekā 5000 pārbaužu. Varam teikt, ka
neatbilstību struktūra būtiski nav mainījusies un saglabājusies līdzīga
kā pirms Covid-19. Pārkāpumi tiek konstatēti gan telpu higiēnā, gan
personāla higiēnā, gan iekārtu, aprīkojuma tīrībā, problēmas ir arī ar
produktu izsekojamību, ar paškontroli.
Pārtikas ražošanas uzņēmumos higiēnas prasības vienmēr
bijušas stingras. Vai, līdz ar Covid-19 un arī sabiedrības pastiprināto
uzmanību higiēnai, roku dezinfekcijai, situācija nav kļuvusi kaut
nedaudz labāka?
Jā, pārtikas uzņēmos visu laiku, jau pirms Covid-19, ir bijušas ļoti
augstas higiēnas prasības, un visas darbības, ko šobrīd ikdienā veic
katrs Latvijas iedzīvotājs, pārtikas uzņēmumos veica nepārtraukti – roku
mazgāšana, dezinfekcija, tīrīšanas procedūras. Papildus tirdzniecības
un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir prasības pēc roku dezinfekcijas
arī apmeklētājiem, lai uzņēmumi nodrošinātu šādu iespēju, papildus nāca
klāt prasība par atvērto produktu iesaiņošanu un pārdošanu tikai
iesaiņotā veidā. Arī šo prasību ievērošanu uzrauga PVD rutīnas kontroļu
laikā.
Protams, PVD inspekciju skaits ir samazinājies saistībā ar to, ka
nestrādā liela daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, nestrādā skolu
ēdināšanas bloki pilnā apjomā, bet nodarbojas galvenokārt ar paku
pakošanu un izsniegšanu. Augstas higiēnas prasības ir bijušas visu
laiku, un PVD seko to ievērošanai.
Pārkāpumu tātad nav mazāk kā pirms Covid-19?
Skaitliski pārkāpumu ir mazāk, taču pārkāpumu īpatsvars nav mazāks.
Kādos uzņēmumos PVD visbiežāk konstatē pārkāpumus?
Tas lielā mērā ir atkarīgs no uzņēmumu skaita konkrētajā grupā. Mums
šobrīd visvairāk ir pārtikas tirdzniecības uzņēmumu, līdz ar to lielākā
daļa neatbilstību arī tiek konstatēta šajos uzņēmumos. Tas gan nenozīmē,
ka pārtikas tirdzniecības uzņēmumos ir zemāks higiēnas līmenis. Ja
kopumā vērtējam Latvijas uzņēmumu atbilstību, tad Latvijā 24% uzņēmumu
pilnībā atbilst visām higiēnas prasībām, 76% atbilst ar dažām atkāpēm,
kas neietekmē pārtikas drošumu un nekaitīgumu, un tikai 0,2-0,3%
uzņēmumu mēs atzīstam kā neatbilstošus.
Tādus uzņēmumus PVD slēdz…
Jā, tādus mēs slēdzam uz laiku un dodam uzņēmumam iespēju
neatbilstības novērst. Ja pārkāpumi tiek novērsti, tad uzņēmums var
atsākt strādāt.
Kādas un no kā PVD šajā laikā saņem sūdzības?
Visbiežāk mēs sūdzības saņemam no patērētājiem, un sūdzības ir gan
par tirdzniecības uzņēmumiem, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un
to piegādātajiem ēdieniem. Pēdējā laikā mēs ļoti daudz sūdzību saņēmām
par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar mājdzīvnieku labturību,
mājdzīvnieku nodarījumiem, kad viens dzīvnieks sakož otru, par bīstamiem
suņiem. Sūdzību spektrs ir plašs.
Ņemot vērā slēgtos ēdināšanas uzņēmumus un viņu darba pārorientēšanos uz ēdienu piegādēm, kā PVD kontrolē šos uzņēmumus?
Daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu Covid-19 laikā turpināja
strādāt, izsniedzot ēdienu līdzņemšanai vai piegādēm uz mājām. Mēs
kontroles veicam tādas pašas kā ikdienā – higiēnas prasības ēdināšanas
blokā, personāla higiēnas prasību ievērošana, apmācības, paškontroles
mehānisma sistēmas atbilstība, reģistrācijas procesa ievērošana,
temperatūras prasību ievērošana, produkta izsekojamība, derīguma termiņa
ievērošana.
Ja kopumā būtu jānovērtē ēdināšanas uzņēmumu kvalitāte un atbilstība, kāda tā būtu?
Domāju, ka lielākā daļa Latvijas ēdināšanas uzņēmumu dara visu, lai,
patērējot viņu produkciju, klientiem nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.
Uzņēmumi cenšas ievērot visas prasības. Protams, PVD konstatē
pārkāpumus, bet lielākajā daļā gadījumu šie pārkāpumi tiek novērsti
uzreiz inspekcijas laikā. Ja pārkāpumi nav novēršami un ir būtiski, tad
mēs piemērojam sankcijas.
Kāda aktivitāte pandēmijas laikā ir skolu ēdināšanas uzraudzībā, kad lielākā daļa izglītības iestāžu ir slēgta?
Kontroles turpinās, taču šobrīd jau mēs pārbaudām iepakotus
produktus, kas netiek gatavoti uz vietas skolas ēdināšanas blokā. Skolas
ēdināšanas blokos notiek produktu komplektācija pakās. Mēs attiecīgi
skatāmies produktu derīguma termiņus, produktu izcelsmi, vai nodrošināta
atbilstoša temperatūra un uzglabāšanas apstākļi, vai ir visas
pavadzīmes. Tāpat pārbaudām paku satura atbilstību pašvaldību
noteiktajām prasībām, lai skolēni droši varētu nest pakas uz mājām un
lietot.
Cik bieži šajā jomā konstatējat neatbilstības, pārkāpumus?
Nopietnus pārkāpumus mēs neesam konstatējuši, jo visi produkti nāk no
atzītiem un reģistrētiem uzņēmumiem. Ir, protams, konstatēti atsevišķi
gadījumi, piemēram, bojāti iepakojumi vai augļu un dārzeņu neatbilstība
kvalitātes prasībām, bet būtisku pārkāpumu šajā jomā nav.
Kāda šobrīd ir situācija ar Covid-19 izplatību ūdeļu fermā “Baltic Devon Mink”?
Ūdeļu fermā joprojām notiek situācijas uzraudzība gan no PVD puses,
kas saistīta ar dzīvniekiem, gan no Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC), kas saistīts ar darbiniekiem. Regulāra paraugu ņemšana
notiek gan no dzīvniekiem, gan cilvēkiem, tostarp laboratoriskā
kontrole, lai saprastu, kā situācija attīstās. Šobrīd esam konstatējuši,
ka vismaz 82% dzīvnieku, kas ir saimniecībā, ir inficēti, bet 72% no
šiem dzīvniekiem ir izveidojusies imunitāte – notiek slimības pāreja no
inficēšanās ar vīrusu uz antivielu veidošanos, tātad pārslimošanu.
Dzīvnieku veselības stāvoklis ir labs, mēs klīniskās pazīmes
nenovērojam, dzīvnieku mirstība ir neliela, un tā ir normas robežās.
Pagaidām mēs turpinām uzraudzīt situāciju.
Tātad mums būs ūdeļu ferma, kurā dzīvnieki būs pārslimojuši Covid-19?
Kādā brīdī noteikti mēs varēsim tā teikt. Šajā gadījumā būtisks ir
cilvēku veselības aspekts, jo ūdeles šajā gadījumā neapdraud citus
dzīvniekus, Latvijā ūdeļu fermas ir izvietotas ar lielu distanci viena
no otras. Šajā gadījumā būtisks ir cilvēku veselības aspekts, to cilvēku
veselība, kas strādā novietnē, kā arī sabiedrības kopumā, lai ūdeļu
ferma nebūtu iemesls kādai tālākai vīrusa izplatībai.
Kā tiek nodrošināta darbinieku aizsardzība no saslimšanas ar vīrusu konkrētajā fermā?
Ūdeles saslima no darbiniekiem, vīruss no darbinieka izplatījās
dzīvniekiem, un tad sāka slimot visa ferma. Darbiniekiem ir ieviestas
augstākas biodrošības prasības – maskas, spectērpi, dezinfekcija.
Darbinieku veselības stāvokli novēro SPKC, katru nedēļu veicot testus.
Katrā ziņā, ja situācija pasliktināsies, tad lēmumi var būt radikālāki.
Citās valstīs slimās ūdeles tika iznīcinātas.
Nevienā valstī fermas uzreiz netika iznīcinātas. Tika veiktas
pārbaudes, iegūta informācija un tikai tad pieņemti lēmumi. Ir valstis,
kas ir iznīcinājušas slimos dzīvniekus, ir valstis, kuras turpina
novērot fermas, veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus. Katrā
ziņā Latvijai šī izšķiršanās vēl būs priekšā, veicot virkni pētījumu
par konkrēto vīrusu un tā ietekmi uz cilvēku. Ja runājam par Dāniju, tad
šajā gadījumā ūdeļu fermas atrodas cieši viena pie otras, ir veselas
apdzīvotas vietas, kurās pamatnodarbošanās ir ūdeļu audzēšana. Latvijā
ūdeļu fermas ir izolētas, konkrētā ferma atrodas nost no apdzīvotām
vietām, meža ielokā, fermai nav nekādu kontaktu ar citām fermām. Ja runa
ir par dzīvniekiem, tad konkrēti šīs slimās ūdeles citas Latvijas
ūdeles neapdraud.
Kā Covid-19 ierobežojumi ir atstājuši ietekmi uz medībām un Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību?
Jā, dzinēju medības bija aizliegtas, bet individuālās medības notika.
Ņemot vērā paraugu skaitu, ko esam ieguvuši šogad, tad nevarētu teikt,
ka medību apjoms būtu samazinājies. Šogad esam konstatējuši 122 ar ĀCM
inficētas mežacūkas, pārsvarā Kurzemes reģionā, tur joprojām vīruss
aktīvi izplatās mežacūku vidū, nedaudz vīrusa izplatība konstatēta arī
Baltkrievijas pierobežā.
Mūs satrauc mežacūku populācijas palielināšanās tajos reģionos, kuros
ĀCM nav konstatēts pēdējo gadu laikā, riski joprojām ir augsti, un
Covid-19 ĀCM nekādi nav ietekmējis. ĀCM kā dzīvoja mežacūku populācijā,
tā turpina dzīvot, kamēr vien Latvijā būs pietiekami liels skaits
mežacūku, ĀCM visdrīzāk arī turpinās cirkulēt.
Līdz kādam skaitam vajadzētu samazināt mežacūku populāciju, lai ĀCM vairs nebūtu problēma?
Precīzu skaitu, cik pašreiz Latvijā ir mežacūku, varētu sniegt Valsts
mežu dienests. Pagājušajā gadā tika uzskaitītas vairāk nekā 20 000. Pēc
ĀCM uzliesmojuma Latgalē un Vidzemē iestājās periods, kad mēs vīrusu
praktiski šajos reģionos vairāk nekonstatējam tādēļ, ka mežacūku skaits
bija pietiekami zems – viena mežacūka uz vienu kvadrātkilometru būtu tas
optimālais skaits.
Vai medicīna nav gājusi uz priekšu un nav prognozētas vakcīnas pret ĀCM?
Izmantojot vakcināciju, mēs esam pavisam nesen izskauduši klasisko
cūku mēri mežacūku populācijā, bet diemžēl darbs pie ĀCM vakcīnas
turpinās jau vairāk nekā 50 gadus, un pagaidām būtiski izrāvieni nav
notikuši. Ir daudz pozitīvu signālu, kaut kādi prototipi ir iegūti, kas
var kalpot kā vakcīnas izejmateriāls, bet pagaidām tie ir tikai
prototipi. Pie tam, viena lieta ir izstrādāt vakcīnu mājas cūkām, ko var
iešļircināt, otra lieta ir izstrādāt vakcīnu, ko var izmantot mežacūkām
– lai tā būtu ēdama, ilgu laiku varētu atrasties ārējā vidē
nelabvēlīgos laikapstākļos, lai tā saglabātu savu efektivitāti. Līdz
mežacūku vakcīnai vēl tāls ceļš ejams, bet mājas cūku vakcīna pret ĀCM
varētu parādīties tuvākajā desmitgadē.
Cik bieži un kādas sūdzības saņemat par lauksaimniecības dzīvnieku labturību? Cik liela daļa sūdzību ir pamatotas?
Par lauksaimniecības dzīvnieku labturību sūdzības nav tik biežas.
Ziemas periodā tika saņemtas sūdzības, ka dzīvnieki atrodas ārā zemās
temperatūrās, nav kur patverties. Bija gadījums par nežēlīgu izturēšanos
pret lauksaimniecības dzīvniekiem pavisam nesen, kur konstatējām ļoti
rupjus pārkāpumus fermā ar 46 govīm. Šos dzīvniekus diemžēl nācās
likvidēt, saimniekam tika piemērots sods par nežēlīgu izturēšanos pret
dzīvniekiem.
Kopumā teikt, ka situācija lauksaimniecības dzīvnieku labturībā būtu
slikta, mēs nevaram. PVD kontrolēs mēs pārbaudām dzīvnieku labturību,
pārkāpumi nereti tiek konstatēti un tos uzdodam novērst.
Cik bieži saņemat sūdzības par šādiem kritiskiem gadījumiem, kad ir skaidri redzama nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem?
Šādas sūdzības mēs saņemam, bet nevarētu teikt, ka tās būtu pārāk
bieži. Kaimiņu modrā acs ir viens no tiem resursiem, kurā iegūstam
informāciju. Arī mūsu pašu pārbaudes, ja redzam, ka ar labturības
prasībām saimniecībā ir problēmas, tad šādus objektus mēs kontrolējam
biežāk. Diemžēl ir gadījumi, ka cilvēki, pat saņemot lielus naudas
sodus, neuzlabo savu dzīvnieku stāvokli un mums nākas šos dzīvniekus
konfiscēt. Ja mēs konstatējam nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tad
dzīvnieki tiek konfiscēti nekavējoties. Par labturības pārkāpumiem gan
ir brīdinājumi, naudas sodi, piespiedu naudas sodi.
Cik bieži nākas konfiscēt dzīvniekus?
Pagājušajā gadā mēs konfiscējām apmēram 70 govis, vienu zirgu.
PVD iepriekš ziņoja, ka saistībā ar pandēmiju ir augusi cilvēku vēlme
pēc mājdzīvniekiem, tostarp notiek to ievešana no ārzemēm, kur tiek
pārkāptas labturības prasības. Kāda ir pašreizējā situācija?
Pagājušajā gadā par mājdzīvniekiem mēs saņēmām vairāk nekā 700
sūdzības. Diez vai tas ir saistīts ar pandēmiju, bet vairāk saistīts ar
sabiedrības modrību un to, ka, novērojot dzīvnieku labturības
pārkāpumus, cilvēki par to ziņo gan policijai, gan mums.
Kādi ir biežākie pārkāpumi?
Lielākoties pārkāpumi ir saistīti ar dzīvnieku turēšanu ārā, pie
ķēdes, neatbilstošā ķēdes garumā, nenodrošinot dzīvniekam atbilstošu
staidzināšanu, nepārtrauktu dzeramā ūdens piekļuvi.
Vai nebūtu jāaizliedz suņu turēšana ķēdē?
Tas ir likumdevēja jautājums, jo ir jāizvērtē dažādu sabiedrības
slāņu intereses. Vienai daļai sabiedrības suņi ir mīļdzīvnieki, kas
dzīvo mājās uz dīvāna, citai sabiedrības daļai suņi ir darba dzīvnieki,
piemēram, dienesta dzīvnieki, kuru uzdevums ir sargāt īpašumu. Ja man
personīgi jautājat, tad man suņa turēšana ķēdē nepatīk, un tā nav
adekvāta turēšanas metode. Par šo jautājumu ir jābūt plašākai
diskusijai.
Vai pandēmija ir ietekmējusi mājdzīvnieku skaitu Latvijā?
Šādas statistikas mums nav, bet ir pāris novērojami. Viens no tiem –
ir būtiski pieaugusi šķirnes kucēnu cena. Tāpat, salīdzinot ar
2019.gadu, kontrolēto suņu skaits, ko PVD veic uz robežas, ir pieaudzis
par 3000% – no 120 suņiem 2019.gadā līdz vairāk nekā 5000 suņu
2020.gadā. Tas gan arī ir saistīts ar pandēmijas ierobežojumiem, jo
privātā ceļošana ir iepauzēta, bet ir iespēja vest suni kā
komercsūtījumu – uz valsts robežas, ja privātpersona iebrauc ar suni,
tad tas netiek kontrolēts, bet suņi komercsūtījumos – to PVD kontrolē.
Kāda situācija ar nelegālajām suņu audzētavām? Kā varētu juridiski risināt šīs jomas sakārtošanu?
Jāsaka, ka tāda uzņēmumu grupa kā suņu audzētavas likumdošanā tā īsti
nav definēta, ir definētas suņu patversmes, suņu viesnīcas, dzīvnieku
turēšanas vietnes, bet tādi uzraudzības objekti kā suņu audzētavas PVD
nemaz nepastāv. Nav tāda normatīvā regulējuma, kas nosaka suņu
audzēšanas principus un regulējumu. Ir noteikumi privātpersonām, cik
vienas sugas mājdzīvniekus drīkst turēt kopā, ir noteikumi, cik bieži
drīkst pārot dzīvnieku, kas ir vienreiz gadā. Audzētavas pagaidām ir
tāda skaidri nedefinēta uzņēmējdarbības joma – pārsvarā tās tagad ir vai
nu reģistrētas kā dzīvnieku turēšanas vietas, vai vairumā nav
reģistrētas vispār.
Kādas ir iespējas cīnīties ar nelegālajām audzētavām?
Ir vairāki priekšlikumi, ko virzām kopā ar Zemkopības ministriju, kā
cīnīties ar nelegālu dzīvnieku tirdzniecību. Viens no tiem ir noteikt
par pienākumu sludinājumu portālos tirgotajiem suņiem norādīt čipa
numuru. Tāpat kā automašīnām obligāta prasība ir norādīt VIN numuru, arī
sunim būtu jānorāda čipa numurs, lai būtu iespējams izsekot gan
konkrēto dzīvnieku, gan pārdevēju. Ir daļa cilvēku, kas neuzskata par
vajadzību reģistrēt dzīvniekus, bet, ja šāda prasība par čipa numura
norādīšanu būs izvirzīta jau pašā sākumā, pārdošanas sludinājumā, tad
nevarēs no tā izvairīties. Dzīvnieki tādā veidā būs izsekojami, nozare
kļūtu vairāk sakārtota. Tas sniegtu iespēju PVD veikt dzīvnieku
izsekojamību, skatīties, vai konkrētajam tirgotājam ir šāda veida
dzīvnieku šķirnes, kas kucēnus var radīt, un arī nodrošināt to, ka
dzīvnieki tiks tirgoti jau ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem. Jau
šobrīd pastāv norma, ka, pārdodot kucēnu, tam vispirms ir jābūt
reģistrētam uz pārdevēja vārda, pārdevējam ir jāparādās gan datubāzē,
gan dzīvnieka pasē.
Kad šīs likumdošanas izmaiņas varētu stāties spēkā?
Šīs izmaiņas valdībā virza Zemkopības ministrija, ceru, ka tas notiks
tuvākajā laikā. Tā ir joma, par kuru cilvēkiem ir liela interese.
Protams, arī pircēji grēko, nopērk dzīvnieku bez jebkāda apliecinājuma
par pirkuma faktu, pēc tam piereģistrē un konstatē hroniskas un
iedzimtas veselības problēmas. Cilvēki sūdzas PVD, bet nav jau
pierādījumu, nav līgumu, nav reģistrēts iepriekšējais īpašnieks vai
pārdevējs. Mēs paši esam mēģinājuši veikt kontrolpirkumus kopā ar
policiju, balstoties uz “ss.com” sludinājumiem. Taču PVD dzīvnieku jomā
pašiem nav tiesību veikt kontrolpirkumus, vienmēr ir jāpiesaista
policija, tas kopumā sanāk ļoti dārgs un neefektīvs process, kura
rezultātā var piemērot sodu vien par nepareizu atsavināšanu. Ja šie
dzīvnieki būs izsekojami, tad mums būs daudz vieglāk pat attālināti
analizēt datubāzi un saukt pie atbildības šādus pārdevējus.
Rīgas Centrāltirgus vienmēr ir bijis kā tāds rūpju bērns
uzraugošajām institūcijām. Kāda situācija centrāltirgū ir PVD
pārraudzības jomā?
Centrāltirgū šogad esam veikuši 106 pārbaudes. Grūti pateikt, vai
pārkāpumi ir mazinājušies, joprojām konstatējam higiēnas prasību
pārkāpumus apmēram 50 gadījumos, produktu izsekojamības pārkāpumus
apmēram 30 gadījumos, uzglabāšanas pārkāpumus divos gadījumos, marķējuma
prasību neievērošanu septiņos gadījumos, derīguma termiņu neievērošanu
14 gadījumos. Trīs gadījumos mēs pieņēmām lēmumu par produktu izņemšanu
no tirdzniecības, bet divos tika uzsākti administratīvo pārkāpumu
protokoli. Panākumi ir, bet jāņem vērā tas, ka centrāltirgus sastāv no
ļoti daudzām tirdzniecības vietām, katrai tirdzniecības vietai ir savi
īpašnieki. Tirgus paliek tirgus, tāpēc centrāltirgus ir tas objekts,
kurā šogad esam veikuši jau 106 pārbaudes.
Vai pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas dārzeņiem un ogām
ir mazāk pārkāpumu par produktu izcelsmi? Ēnu ekonomika šajā jomā ir
mazinājusies?
Noteikti daļēji šis mērķis ir sasniegts. Tāda izteikta interese
produktus, kas ievesti no citām Eiropas Savienības valstīm, uzdot par
pašaudzētiem Latvijas produktiem ir ievērojami mazinājusies. Ja agrāk,
tirgojot pašaudzētos produktus, to varēja darīt praktiski bez kases
aparāta, tad tagad ar 5% PVN vairs nav intereses šādi krāpties.
Krāpšanas gadījumi ir ļoti mazinājušies. Pirms vairākiem gadiem bija
ļoti raksturīga “Latvijas zemeņu” tēma, visi tirgoja Latvijas zemenes no
saviem dārziņiem, bet, inspektoriem aizbraucot apsekot dārzu, tur neaug
neviena zemene. Tagad Grieķijas zemenes ir Grieķijas zemenes, Polijas
zemenes ir Polijas, krāpties, ka tā ir Latvijas prece, lai varētu būt
atvieglotā nodokļu režīmā, vairs īsti nav jēgas. Tam vairs nav nekāda
pamata, jo 5% PVN vairs nav 21%.
Lauksaimnieki jau gadiem uzstāj, ka samazinātā PVN likme ir jāpiemēro visiem pārtikas produktiem. Piekrītat?
Es būtu tikai par. Samazināta likme pārtikai – tas viennozīmīgi veicinātu vietējo produktu konkurētspēju.
Kā vērtējat pašreizējo PVD kapacitāti gan finansiālā, gan darbinieku ziņā?
Protams, vienmēr var velēties vairāk resursu, nekā tie ir. Šobrīd
mums ir jāstrādā ar tiem resursiem, kādi ir pieejami, tādēļ savas
inspekcijas balstām risku analīzes principos. Mēs strādājam ar tiem
objektiem, kuros ir problēmas, un mazāk pievēršamies tiem uzņēmumiem,
kuros problēmas ir retāk. Ir dažādā pieeja inspekciju noteikšanai un
biežumam, balstoties uz uzņēmumu iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Šāda
risku analīzes pieeja tiek attiecināta gan uz pārtikas jomas, gan
veterinārās jomas uzņēmumiem.
