Līdz šim redzamākais lobētājs ātrvilciena līnijas Rīga-Maskava izveidei bija satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), pēdējās dienās šā virziena atbalstītāju loku papildinājuši arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Amatpersonas vienprātīgi saka, ka šī ātrgaitas vilciena maršruta izbūve ir ne mazāk svarīga kā iecerētā ātrvilciena līnija Rail Baltica projektā.
Taču jautājums, cik Latvijai izmaksās abu šādu koridoru izveide un vai valsts spēs to atļauties, pagaidām ir bez atbildes. Uzrunātie transporta jomas pārzinātāji apšauba Latvijas finansiālās spējas, kā arī Krievijas ieinteresētību projektā.
Kā ziņots, Rail Baltica jeb tā sauktā Ziemeļu-dienvidu dzelzceļa koridora attīstībā Latvija iesaistījās pirms vairākiem gadiem, projekts iekļauts Eiropas Savienības (ES) prioritāro 30 projektu jeb Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmā.
Pirmajā Rail Baltica posmā modernizēs sliedes posmā Tallina-Kauņa, otrajā – izbūvēs Eiropas standarta līnijas, izveidojot ātrgaitas vilcienu satiksmi, kas savienos Helsinkus ar Berlīni. Pirmā posma īstenošanu Latvija krīzes gados iesaldēja, solot darbus atsākt šogad, bet otrais posms ir izpētes stadijā