Rīga, 3.maijs, LETA. Rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji nespēj rast vienotu viedokli ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK) par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību.
Pēc februārī notikušās sanāksmes Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kurā Latvijas rakstnieki un kultūras darbinieki iepazīstināja komisiju ar situāciju nozarē un absolūti nepietiekamo finansējumu latviešu valodas un literatūras pastāvēšanai un attīstībai, Kultūras ministrija izveidoja darba grupu nozares stratēģijas izstrādāšanai un nepieciešamā minimālā budžeta noteikšanai. Darba grupa rakstnieces Noras Ikstenas vadībā izstrādāja dokumentu, ar kuru tika iepazīstināta kultūras ministre.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Ikstena, atsaucoties vārdā nenosauktu personu aicinājumam, kuri dokumentu atzinuši par nepilnīgu, ministre vakar Kultūras ministrijā notikušā diskusijā aicināja Rīgas Biznesa skolas pasniedzēju Mārtiņu Mārtinsonu kopā ar darba grupas locekļiem un citiem nozares speciālistiem vēlreiz apspriest nozares stiprās un vājās puses, riskus, iespējas un nozares attīstības galvenos stratēģiskos virzienus, kas jau sākotnēji tika identificēti sagatavotajā dokumentā.
“Par izbrīnu diskusijas dalībniekiem, sākotnēji nebija paredzēts apspriest darba grupas veikumu, bet, par spīti profesionāļu paveiktajam, nozares analīzi veikt no nulles, izmantojot mārketinga un neirolingvistiskās programmēšanas paņēmienus. Pēc darba grupas locekļu un pieaicināto ekspertu izteiktajiem iebildumiem notika dokumenta īsa prezentācija, kurai sekoja asa vārdu pārmaiņa vairāku stundu garumā. Diemžēl sarunas laikā netika rasti nekādi kopsaucēji, jo ministre pilnībā ignorēja iepriekš paveikto,” vēstīja darba grupas vadītāja.
Ikstena uzsvēra, ka uz jautājumiem par pašas ministres redzējumu Jaunzeme-Grende atteikusies atbildēt. “Ministres uzvedība un sacītais lika šaubīties par viņas izpratni par nozari un tās nozīmi latviešu valodas, literatūras un nacionālās identitātes saglabāšanā, kompetenci un atbilstību amatam,” akcentēja rakstniece.
Darba grupas vadītāja cer, ka darba grupas sagatavotie priekšlikumi tiks ņemti vērā, ministrei tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisiju maijā.
Kā vēstīja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa, vakar ministrijā notikušajā diskusijā bija vērojama viedokļu atšķirība starp literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvjiem.
Diskusijas par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību darba kārtība tika pieteikta kā darbs pie nozares stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem, kā arī nozares attīstības galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem. Diskusijas rezultātā tapušajam materiālam bija jāpapildina Kultūras ministrijas izveidotās literatūras un grāmatniecības stratēģijas izstrādes darba grupas sagatavotais redzējums ar priekšlikumiem. Lai priekšlikumi būtu vēl visaptverošāki un daudzveidīgāki, papildu darba grupas sastāvam tika pieaicināti vēl citi literatūras, grāmatniecības un citu kultūras nozaru pārstāvji, skaidroja Bērziņa.
“Ministrijas speciālisti norāda, ka Jaunzeme-Grende ir pirmā ministre, kas uz atvērtu sarunu aicinājusi nozares pārstāvjus, mudinot palūkoties ne tikai uz finansējuma trūkumu, kas vēl arvien ir fokusā, bet arī uz nozares esošajiem resursiem un iespējām,” piebilda ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos.
Darba grupā strādāja rakstniece un SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” padomes locekle Nora Ikstena, Valsts kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares ekspertu komisijas locekle Maija Burima, Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Līga Buševica, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Artis Ērglis, SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekle Andra Konste, biedrības “Latvijas Literatūras centrs” direktors Jānis Oga, biedrības “Latvijas Grāmatizdevēju asociācija” valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, literatūras pedagoģe un literatūrzinātniece Lita Silova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra direktore un Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova un dzejnieks Jānis Vādons.
