Patēriņa ekonomikas burbuļa plīšana pēdējos gados valsts ekonomikai likusi nedaudz mainīt attīstības akcentus. Ar iekšējo patēriņu saistīto nozaru īpatsvars uzrāda tendenci samazināties, tā vietā lielāku lomu ieņemot ražojošajiem un eksportējošajiem segmentiem.
Labvēlīgā konjunktūra eksporta tirgos un tai sekojošais rūpniecības produkcijas izlaides kāpums, kas pēdējos mēnešos uzrāda gada pieaugumu vairāk nekā par 10%, veicināja ekonomikas atgūšanos, kā rezultātā valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pērn izdevās izvairīties no būtiska krituma.
Pērn IKP kritums bija 0,3%, savukārt 2009. gadā valsts ekonomikas apjoms samazinājās par 18%.
