No 1.augusta sāksies projekta īstenošana, kas vērsta uz ekonomiskās situācijas uzlabošanu Latvijas rajonos, skaidrojot darba tiesisko attiecību vājās vietas un izzinot labās prakses piemērus. Projektu īsteno Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācija (LPDDA) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS).
“No 2008. gada septembra līdz 2010. gada janvārim desmit semināros un trīs konferencēs ikviens darba devējs un jebkurš darba ņēmējs atvērtās diskusijās varēs aplūkot sasāpējušos jautājumus, kopīgi mēģinot rast atbildes uz tiem, kā arī noskaidrot labās prakses piemērus darba attiecību veidošanā, tostarp sadarbībā ar pašvaldību institūcijām,” stāsta Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijas mediju koordinators Raivis Bahšteins.
R.Bahšteins stāsta, ka kopumā 45 500 darba ņēmēju, 500 darba devēju, kā arī 550 pašvaldību vadītāju un vadošo darbinieku visos Latvijas reģionos tiks iesaistīti projektā „Iedzīvotāju un institūciju izglītošana darba tiesisko attiecību jomā pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai un līdzsvarotas ekonomikas attīstībai Latvijas reģionos”.
“Semināri „Darba tiesiskās attiecības – pamats iedzīvotāju labklājībai, uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai un efektīvas reģionālās politikas īstenošanai” notiks Jēkabpilī, Madonā, Gulbenē, Krāslavā, Valkā, Tukumā, Liepājā, Jelgavā, Ogrē un Rīgā, reģionālās konferences „Sociālās atbildības un sociālā dialoga veidošana ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanai vietējā līmenī” notiks Valmierā un Liepājā, kā arī tiks organizēta nacionāla līmeņa konference „Pilsoniska sabiedrība – sociāli atbildīgi un kompetenti indivīdi un institūcijas”,” skaidro mediju koordinators.
„Laikā, kad uzņēmējiem grūti saskatīt lietderību biznesam, savukārt darba ņēmēji ir pakļauti darba devēja pesimisma spiedienam, darba tiesiskajām attiecībām un sociālajam dialogam starp darba devēju un darbinieku jāpievērš īpaša uzmanība,” atzīmē LPDDA ģenerāldirektore Gaida Lāce. „Nereti darbinieku spēj gandarīt arī iespēja realizēt savas prasmes, motivāciju darbam var dot sapratne un ieklausīšanās no darba devēja puses,” uzskata G. Lāce.
Reģionos trūkst labvēlīgu apstākļu drošu darba attiecību veidošanai, tādējādi saasinās sociālās problēmas, arī darbinieku izceļošana un darbaspēka trūkums, un kavējas reģionu attīstība.
24% strādājošo nekad nav interesējušies, vai par viņiem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas (SKDS aptaujas dati, 2006). Cita aptauja rāda, ka darbinieki neuzdrošinās sniegt ieteikumus par darba vides un tiesisko attiecību uzlabošanu darba devējam – 73% gadījumu darba devēji atzinuši, ka darbinieki šādus ieteikumus nav snieguši vispār („Inspect Latvia” aptaujas dati, 2006).
Izšķiroša loma projektā ir darba devēju sociālās atbildības veicināšanai reģionos. Darbiniekam jājūt sociālā drošība, jau sākot ar legālu darba algu, norāda G. Lāce.
„Piemēram, Vācijā darba devējam jānodrošina darbinieki ar dzeramo ūdeni – arī Latvijā ir jāiesēj šādas domāšanas sēkla. Soli uz veiksmīgu sociālo dialogu Latvijas uzņēmēju un darbinieku starpā spers vērienīgā diskusiju cikla dalībnieki.”
Semināros dalībnieki saņems informatīvos materiālus, noderīgu dokumentu paraugus, būs iespēja uzklausīt LDDK un LBAS speciālistu viedokli. Uz tikšanās reizēm tiks aicināti pārstāvji no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras u.c. Tikšanās reizes plānotas kā dzīvas sarunas, kur smelt atziņas, nevis kokains seminārs, atzīmē G. Lāce.
Kopējais labklājības līmenis pašvaldībās atkarīgs no vietējiem uzņēmējiem un strādājošajiem, kā arī no iedzīvotāju sociālo garantiju nodrošinājuma, tādēļ pašvaldībām jābūt ieinteresētām sociālā dialoga veidošanā gan ar darba devējiem, gan ņēmējiem. Nākotnē pašvaldības varētu kļūt par trīspusējo sarunu vietu.
Īstenojot projektu, izveidots un izplatīts buklets „Labās prakses un rīcības modeļi darba tiesisko attiecību uzlabošanai vietējā līmenī”.
