Rīga, 12.nov., LETA–REUTERS. Latvijas valdības spertais solis, lai glābtu valsts otro lielāko banku, apliecina, ka globālā finanšu krīze ir skārusi arī Baltijas reģionu, taču ekonomiskās problēmas Baltijas valstīs ir tikai sākušās, jo sāpīgā ekonomiskā lejupslīde vēl ir priekšā, norāda aģentūras “Reuters” analītiķi.
Laikā, kad uzmanības lokā atkal nonākušas Baltijas valstu nacionālās valūtas, sagaidāms, ka vietējās amatpersonas centīsies noturēt tās par katru cenu. Tas savukārt nozīmē, ka iedzīvotājiem var draudēt aizmuguriska “devalvācija” un grūtības saistībā ar algu un cenu krišanos.
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valūtas ir piesaistītas eiro un stabilie valūtas kursi ir bijuši vieni no to ekonomiskajiem pamatiem kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Ja šī saistība tikts pārrauta, iedzīvotāji parādi kļūs pārāk dārgi, lai tos atmaksātu, un smagi cietīs uzticība ekonomikai.
Latvija ir visradikālākais piemērs ar tās “jo-jo” efekta ekonomiku, kas pēdējos divos gados ir piedzīvojusi divciparu skaitļa pieaugumu, bet 2008.gada trešajā ceturksnī samazinājās par četriem procentiem. Tajā vainojams lielais daudzums kredītu, kas globālās finanšu krīzes laikā ir apsīkuši.
Taču arī Lietuvai un Igaunijai draud problēmas.
“Latvijai draud ļoti nopietna recesija. Pašreizējā situācija ir tikai sākums. Tas ir tikai sākums visās trijās Baltijas valstīs,” prognozēja Rīgas Ekonomikas skolas ekonomikas profesors Mortens Hansens.
Latvija tagad pārliecinoši tiek uzskatīta par visvairāk apdraudēto no Baltijas valstīm. Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor’s” (S&P) otrdien samazināja Latvijas ilgtermiņa kredītreitingu no BBB uz BBB-.
Pastāv bažas, ka Latvijas valdībai nāksies glābt vēl kādu banku, kas palielinās spiedienu uz finansēm, kas jau tā cieš no ieņēmumu krišanās un budžeta deficīta.
Vissliktākajā gadījumā Latvijai var būt vajadzīga palīdzība no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vai Eiropas Savienība (ES), kaut arī politiķi apgalvo, ka šāda nepieciešamība vēl nav radusies.
Igauniju un Lietuvu banku problēmas apdraud mazāk, jo to finanšu sektorā vairāk dominē Ziemeļvalstu bankas kā “Swedbank”, SEB un “Nordea”, kuru klātbūtne reģionā tiek uzskatīta par stabilitātes garantu kredītiem nākotnē.
Tomēr arī šīs bankas ir izjutušas globālās finanšu krīzes sekas un sagaidāms, ka tās būs ļoti konservatīvas jaunu kredītu izsniegšanā Baltijas valstīm, līdz ar to Latvijā, Lietuvā un Igaunijā jauns patēriņa vadīts ekonomiskais pieaugums nav gaidāms.
“Kopskatā patēriņa kredītu uzplūds ir mainījis ekonomiku uz vietējo pieprasījumu, bet tagad tai ir jāmainās uz eksportu, ražošanu un rūpniecību,” norāda “Capital Economics” analītiķis Nīls Šīrings.
Pašlaik aizvien vairāk tiek apšaubīta Baltijas valstu valūtas piesaistes noturēšana.
Daudzi iedzīvotāji kredītus ņēmuši ārvalstu valūtās, galvenokārt eiro, tāpēc nacionālās valūtas devalvācija daudziem iedzīvotājiem būtu finanšu katastrofa.
Tāpēc lielākā daļa iedzīvotāju sagaida, ka centrālās bankas pēc iespējas ilgāk cīnīties par nacionālās valūtas vērtības noturēšanu.
Tas nozīmē, ka strukturālās izmaiņas, lai eksports kļūtu konkurētspējīgāks un vadītu nākamo pieaugumu, visdrīzāk nāks ar algu un cenu samazināšanu. Līdz ar to sagaidāmi grūti laiki, kas ilgs vairākus gadus.
“Mēs varētu piedzīvot vietējo devalvāciju, kad iedzīvotāji saņemtu zemākas nominālās algas, kā mēs to esam pieredzējuši aviācijas industrijā, un mums vajadzētu piedzīvot augstāku produktivitāti un zemākas algu izmaksas,” uzskata “Handelsbanken” analītiķis Gunnars Termans.
“Lejupslīde nebūs ilga. Tā nebūs desmit gadu lejupslīde kā Japānā. Jautājums ir par to, vai cena nebūs pārāk augsta. Bet mēs vēl neesam šajā pozīcijā. To mēs zināsim pēc gada vai diviem,” viņš prognozēja.
