Par korupciju apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs
pirmdien pirms tiesas sēdes Jūrmalā žurnālistiem atkārtoti noliedza
vainu viņam inkriminētajos nodarījumos, kā arī pauda cerību, ka lieta
tiks izskatīta iespējami ātri.
“Es esmu ļoti priecīgs, ka šodien beidzot šī tiesa varēs sākties. Es
domāju, ļoti svarīgi ir tas, ka šī tiesa ir ātra, taisnīga. Un lieki
piebilst, ka es, protams, noraidu visus tos apvainojumus un tās
apsūdzības, kas man šobrīd ir izvirzītas,” pirms tiesas sēdes sacīja
Rimšēvičs.
Kā ziņots, Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pirmdien sāk skatīt
krimināllietu, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti
saistībā ar korupciju. Lietu skatīs tiesnese Gundega Lapiņa.
Sākotnēji bija paredzēts, ka lietu skatīs tiesnese Inese Biteniece,
taču viņa personīgu apsvērumu dēļ atstājusi tiesneša amatu. Pati
tiesnese gan norādīja, ka lēmums atstāt amatu nav bijis saistīts ne ar
vienu viņas lietvedībā esošu vai bijušu lietu.
Lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts
Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc
piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas
lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.
Vēlāk lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to,
ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai
viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams
nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta
tika iedalīta Biteniecei, kura strādāja Rīgas rajona tiesā Rīgā.
Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta
atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas –
pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu
legalizēšanu.
Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa
piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš
apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
24.maijā prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā
grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti,
abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli
izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB
prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī
pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs
juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana.
Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums “Nekā
personīga” iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar
darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums “MM
Investīcijas” iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc
divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi
akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no
kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās
iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča
2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla
tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas
braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu
atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos
saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas
tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs
vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram,
tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas
tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam
izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi
“Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas
bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore
minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem
saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no
viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No
prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā
nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa
summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Rimševics un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.
