Rīga, 25.maijs, LETA. Finanšu ministrijas (FM) paspārnē izveidotā darba grupa hipotekāro kredītņēmēju atbalstam ierosina valsts galvojumu sniegšanu restrukturizētiem kredītiem.
Sagatavotajā koncepcijas projektā par visaptverošu parādu restrukturizācijas jeb kredītu nosacījumu maiņas stratēģiju piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, tomēr, analizējot iespējamos ieguvumus un īstenošanas izmaksas, darba grupas eksperti atbalsta valsts galvojumu sniegšanu restrukturizētiem kredītiem, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa. Lai piedalītos atbalsta programmā, bankām vispirms būs jārestrukturizē klienta kredīts – jāsamazina kredīta procentu likme vai jānoraksta daļa no kredīta pamatsummas.
Paredzēts, ka kredīta nosacījumu maiņa jāveic tā, lai ikmēneša maksājums nepārsniegtu 40% no kredītņēmēja ieņēmumiem, un rūpīgi jāizvērtē kredītņēmēja spēja veikt kredīta maksājumus vismaz pirmajā gadā pēc restrukturizācijas.
Šāda mehānisma īstenošanas gadījumā valsts garantēs restrukturizētā kredīta maksājumus divu gadu garumā. Situācijā, ja pēc nosacījumu maiņas tomēr iestāsies garantijas izmaksas gadījums, piemēram, atkārtota kredītņēmēja maksātnespēja, valsts iesaistīsies maksājumu veikšanā.
Kredītņēmējam ik mēnesi būs jānomaksā vismaz 20% no maksājuma, valstij sedzot atlikušo summu. Kredītņēmējs savu maksājuma daļu nedrīkstēs kavēt vairāk kā par 90 dienām. Tādējādi banka varēs uzsākt piedziņas procesu un pārdot ķīlu tikai tad, ja divu gadu laikā kredītņēmējs nebūs atguvis maksātspēju, paredz sagatavotie priekšlikumi.
Lai nodrošinātu to, ka kredītņēmēji šo garantiju neizmanto ļaunprātīgi un ierobežotie valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, tiks noteikts, ka kredītņēmējam būs jāatlīdzina valstij tās samaksātā summa, likme par parādu valstij būs par vienu procentpunktu augstāka nekā restrukturizētā kredīta likme.
Modelis paredzēs vairākus ierobežojumus pretendēšanai uz valsts galvojumu. Piemēram, kredīta ķīlai būs jābūt kredītņēmēja vienīgajam mājoklim.
Kredītņēmējs varēs pieteikties šāda veida restrukturizācijai, ja mājsaimniecības ienākumi būs mazinājušies tādā mērā, ka klients nevarēs segt ikmēneša maksājumus, taču spētu to kredīta restrukturizācijas gadījumā.
Tāpat plānots noteikt maksimālo kopējo kredītsaistību apjomu, kas izmantots mājokļa iegādei, remontam vai rekonstrukcijai, kā arī maksimālo kopējo saistību apmēru, ar kuriem varēs pretendēt dalībai šādā programmā.
Paredzams, ka šis atbalsta mehānisms sāka darboties rudenī.
Šobrīd nepieciešams pabeigt mehānisma detalizētu izstrādi, kā arī saskaņot to ar starptautiskajiem finanšu donoriem.
