Astoņus gadus tapušais Elektronisko mediju likums vakar Saeimas ārkārtas sēdē beidzot tika apstiprināts galīgajā lasījumā, iekļaujot tajā arī Konstitucionālo tiesību komisijas izstrādātos valsts valodas pozīciju stiprinošos grozījumus.
Likumprojekta apstiprināšana trešajā lasījumā ritēja necerēti raiti. Nopietnas debates izraisīja vienīgi jautājumi par valodas kvotām. Tomēr galu galā deputāti apstiprināja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājumu, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jānodrošina, lai to veidotajā programmā vismaz 51 procents no visiem raidījumiem būtu Eiropas audiovizuālie darbi.
Nacionālajām televīzijām jānodrošina, lai to veidotajā programmā vismaz 40 procenti no šiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem būtu latviešu valodā veidoti audiovizuālie darbi, kas tiek izplatīti raidlaikā no pulksten 19.00 līdz 23.00. Pie tiem tiek pieskaitīti arī svešvalodu raidījumi, kas ieskaņoti vai dublēti latviski.
Lai nepieļautu situāciju, ka raidlaiku galvenokārt aizpilda raidījumi svešvalodās, bet 40% kvotu tiek izpildītas ar 10 minūšu raidījumiem valsts valodā, likumprojektā precizēts, ka nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem raidījumiem latviešu valodā jāatvēl vismaz 65% raidlaika.
