Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses
brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt
līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots “visai
raits”, pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais
jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.
“Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas
partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no
politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to
nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,”
teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija “aizsardzības budžets”,
2019.gadā – “veselības budžets”.
Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.
Runājot par politiskajām prioritātēm budžeta kontekstā, Mūrniece
izcēla līdzekļu pieaugumu demogrāfijai. “Tie ir septiņi miljoni eiro,
kas ir domāts kā atbalsts pirmā mājokļa programmai ģimenēm,” skaidroja
politiķe.
Tāpat viņa uzsvēra arī līdzekļu apjoma palielināšanu Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). “Mēs esam liecinieki, ka
korupcijas novēršana ir aktuāla, gandrīz katrā nedēļas nogalē dzirdam
par jauniem atklātiem stāstiem,” pauda Mūrniece, norādot, ka šādā
situācijā KNAB ir jāstiprina.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka budžeta izdevumu
sadaļa ir aptuveni 10 miljardi eiro. Pamatā lielākais finansējums ir
paredzēts sociālajai jomai, pensiju indeksācijai, sociālo jautājumu
risināšanai. Nozīmīgi līdzekļi atvēlēti arī atalgojuma paaugstināšanai
mediķiem, pedagogiem, kultūras un tieslietu jomas, kā arī iekšlietu
sistēmas darbiniekiem.
“Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek
novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam,” teica ministrs.
Politiķis pauda, ka valdība gaidīs priekšlikumus budžeta otrajam
lasījumam, cenšoties nekavēt ieplānoto “raito budžeta izskatīšanas
grafiku”.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš
Bondars (AP) pauda cerību, ka 14.novembrī virs Saeimas “būs balsti
dūmi” un 2020.gada budžets būs pieņemts.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 11.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja
2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89
miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro
un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu
palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb
5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts
izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās
ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu
īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro
apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi
prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts
speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2
miljoni eiro jeb 7,6%.
Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro
apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā.
Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro
apmērā.
Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums
starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi – pašvaldību
budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam – 20% apmērā. Prognozētie IIN
ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.
Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības
“Rīgas Satiksme” radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības
budžeta bilanci, noteikts, ka Valsts kase 2020.gadā līdz katra mēneša
15.datumam ieturēs no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā IIN
ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir
33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības
budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.
Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu
eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts
budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības
2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.
Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai
finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro
apmērā.
Noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.
Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, būs 2,39 eiro.
AS “Latvenergo” no 2019.gada ieņēmumiem 2020.gadā dividendēs izmaksās
ne mazāk kā 127 070 731 eiro, VAS “Latvijas valsts meži” dividendēs
izmaksās ne mazāk kā 71 065 500 eiro, VAS “Latvijas Loto” – ne mazāk kā 2
241 000 eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” – ne mazāk 1 735 958 eiro.
Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no
noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu
apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali
valsts nozīmes reformu īstenošanai.
