Rīga, 14.marts, LETA. Saeima šodien noraidīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredzēja 16.martu noteikt par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu.
Likumprojekta autori pauda viedokli, ka, veicot šādas izmaiņas likumā, “tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem”.
Valdību veidojošo partiju koalīcijas partneri jau iepriekš norādīja, ka neatbalsta šo nacionālās apvienības ieceri. Premjers Valdis Dombrovskis (V) iepriekš skaidroja, ka šis nav tas datums, kas sabiedrību vieno, bet gan drīzāk šķeļ. Līdzīgu viedokli pauda arī Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura piebilda, ka šāda iniciatīva īsi pirms 16.marta ir “politiskā kapitāla būvēšana”.
Tikmēr Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātu vairākums šonedēļ atbalstīja 16.marta noteikšanu par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu, par šo ieceri nobalsojot arī premjera partijas “Vienotība” pārstāvjiem.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās hitleriskās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952.gadā ierosināja svinēt bijušo leģiona karavīru organizācija “Daugavas Vanagi”, jo 1944.gada 16.martā abas Latviešu leģiona divīzijas pirmoreiz darbojās kopīgi Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkano armiju.
Jau vairākus gadus galvenie 16.marta pasākumi notiek Rīgā, kad pēc dievkalpojuma Rīgas Doma baznīcā bijušie leģionāri un viņu atbalstītāji dodas gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Šajā vietā viņus parasti, protestējot pret šādu gājienu, sagaida antifašistisko organizāciju pārstāvji.
