Saeima
trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada
valsts budžeta likumu.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu
eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā
ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84
miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti
3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet
izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt
budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes
kopprodukta (IKP).
Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un
papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības
aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam
papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos
gados – 49,1 miljonu eiro.
Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā
paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām
personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni
pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un
mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro –
sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības
palikušiem bērniem.
11 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja,
tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un
citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai, savukārt
8,3 miljonus eiro novirzīs sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas
tirgus.
Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt
sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos
strādājošajiem, tāpēc lielāku daļu no ienākumiem novirzīs
personu sociālajai apdrošināšanai, teikts budžeta projekta
anotācijā. No 2022.gada samaksa par intelektuālo īpašumu būs
noteikta kā saimnieciskās darbības ienākums un autoratlīdzības
saņēmējam būs jāreģistrējas kā mikrouzņēmuma nodokļa
maksātājam vai pašnodarbinātai personai, kas nodokļus maksā
vispārējā kārtībā.
Savukārt, lai palielinātu pašnodarbināto personu sociālo
aizsardzību, no nākamā gada jūlija pašnodarbinātajiem minimālās
sociālās iemaksas no ienākumiem būs jāveic 10 procentu apmērā
līdzšinējo piecu procentu vietā.
No nākamā gada mainīsies patentmaksas režīma izmantošana.
Plānots, ka to samazinātā apmērā tāpat kā līdz šim varēs
izmantot tikai pensionāri un personas ar 1. un 2.invaliditātes
grupu.
No 2021.gada par vienu procentpunktu – no 35,09 uz 34,09
procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis
paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu
apmērā. Izmaiņas skars arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā
strādājošos, un no nākamā gada par šī nodokļa maksātāju
varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par
mikrouzņēmuma darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā
vispārējā kārtībā.
No nākamā gada minimālā darba alga, kas iepriekš bija 430
eiro, būs 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro
vietā paaugstināts slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt
maksimālais neapliekamais minimums nākamgad no līdzšinējiem 250
eiro paaugstināts līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem
neapliekamais minimums būs 330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro
vietā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresīvā likme būs
noteikta 31 procenta apmērā; līdz šim tie bija 31,4 procenti.
Vēl uz trim gadiem – līdz 2023.gada beigām – tiks saglabāta
pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu
apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes
nodoklis cigaretēm nākamajos trīs gados katru gadu pieaugs vidēji
par 5,8 procentiem, cigāriem un cigarillām – par 10 procentiem.
Akcīzes nodoklis pieaugs arī karsējamai tabakai, elektroniskajās
cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām.
Paaugstināts tiks arī dabas resursu nodoklis atsevišķiem
objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu
apglabāšanu poligonos.
Izmaiņas skars arī transporta jomu. Transportlīdzekļu
ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām turpmāk piemēros
atkarībā no oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Nodoklis pieaugs
komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, savukārt
līdzsvarotas tiks nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem
ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.
Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta
vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi
tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās
šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas
izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1
procenta apmērā, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums
stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta projekta
anotācijā.
Likums
“Par valsts budžetu 2021.gadam”, likums
“Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,
2022. un 2023.gadam” un grozījumi 28 likumos, kas saistīti ar
budžetu, stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī.
Infografika šeit
