Saeima
trešdien, 17.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu.
Jauns likums nepieciešams, lai pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu
līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu
citus jautājumus īres tiesību jomā. Par to informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.
Likums
ļaus veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu
aizstāvību. Tas regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju
un īrnieku, noteiks viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko
attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma
pamatnoteikumus.
Likums
noteic, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā
noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – apakšīres līgums. Līgumu
slēdz izīrētājs un īrnieks, un tā noteikumus varēs grozīt, pusēm rakstveidā
vienojoties.
Dzīvojamās
telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu, un tajā cita starp būs
jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma
nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs
grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība
maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs
jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz jaunais likums. Tāpat
kā līdz šim īrnieki līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju,
savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Slēdzot
īres līgumu, puses varēs vienoties par līguma notariālu apliecināšanu vai reģistrēšanu
zemesgrāmatā. Tas ļaus nodrošināt publiski pieejamu un ticamu informāciju par
noslēgtajiem darījumiem, kā arī palīdzēs novērst fiktīvu līgumu slēgšanu. Tāpat
līgumu reģistrēšana ļaus īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāps
īres līguma nosacījumus, teikts likuma projekta anotācijā.
Reģistrējot
īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un
grozīšanu zemesgrāmatā.
Jaunais
likums arī noteic, ka izīrētājs nedrīkst liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu īrniekam
deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu.
Īrnieka
nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt
īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma
termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem, paredz jaunais regulējums.
Likumā
regulēta arī pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij
piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšana.
Līdz
2036.gada 31.decembrim likums paredz pārejas periodu, un līdz šim datumam būs
spēkā tie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri nebūs grozīti līdz 2026.gada
31.decembrim un par kuriem nebūs celta prasība tiesā.
Jaunais
Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā šī gada 1.maijā.
