Saeima
trešdien, 16.jūnijā, pieņēma Latviešu vēsturisko zemju likumu.
Tas paredz radīt nepieciešamos priekšnoteikumus iedzīvotāju
kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju
kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un
ilgtspējīgai attīstībai. Par to informē Saeimas
Preses dienests.
Likuma,
kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un
piederības jautājumus, izstrādi paredz Administratīvo teritoriju
un apdzīvoto vietu likums. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts
prezidents Egils Levits.
Likuma
preambulā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie
aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un
latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas
kopējā bagātība.
Jaunajā
likumā uzsvērta katra pagasta un pilsētas piederība kādai no
piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei,
Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Šajās zemēs pastāvošās
kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības
daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams
pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu
vietējām kopienām. Tas nepieciešams, lai sekmētu apzinātu un
sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts
likumprojekta anotācijā.
Tāpat
likums noteic, ka Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga
metropole ir vēsturiska Vidzemes daļa un Rīgas īpašā identitāte
un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma.
Kā vēsturiska Vidzemes daļa likumā noteikta arī Jūrmalas
valstspilsēta.
Likums
noteic vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildību,
nosakot, ka ikviens var kopt un attīstīt, kā arī veicināt kopīgo
ieinteresētību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes
identitāti un kultūrvēsturisko vidi.
Tāpat
noteikts valsts un pašvaldību pienākums vēsturisko zemju
identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu
saglabāšanā un attīstībā, izstrādājot un īstenojot pastāvīgu
politiku un nodrošinot atbalsta pasākumus. Likums paredz pašvaldību
sadarbību, lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu
un iedzīvotāju kopīgās identitātes izjūtu.
Ministru
kabinetam (MK) līdz šī gada beigām uzdots apstiprināt Latviešu
vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu
valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un
mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību
resursus. Plāns noteikts kā vidēja termiņa attīstības
plānošanas dokuments uz septiņiem gadiem, un tā izstrāde
uzticēta Kultūras ministrijai. Finansējumu plāna īstenošanai
paredzēts noteikt, sagatavojot 2023.gada valsts budžeta projektu.
Likumā
noteikts, ka MK reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniedz
ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā, plāna
īstenošanā un iecerēto turpmāko darbību. Pirmais ziņojums
jāsniedz līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Tāpat
likums paredz izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības
padomi, kuras uzdevums būs sekmēt valsts iestāžu un pašvaldību
sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar vēsturisko
zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu
saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padomē iekļaus kultūras
ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru,
finanšu ministru, ekonomikas ministru, izglītības un zinātnes
ministru, satiksmes ministru, tieslietu ministru, zemkopības
ministru, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta, pašvaldību pārstāvi,
vienu sabiedrības pārstāvi no katras vēsturiskās zemes un
lībiešu kopienas. Padomes darbu vadīs kultūras ministrs.
Latviešu
vēsturisko zemju likums stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.
