Rīga, 29.nov., LETA. Saeima šodien nolēma nodot komisijām politiskās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) deputātu iesniegtos grozījumus virknē normatīvo aktu, kas paredz atteikties no deputātu imunitātes administratīvo pārkāpumu lietās.
Šodien Saeima noveda izskatīšanai komisijās deviņus no desmit SC izstrādātājiem likumprojektiem, kuri skar valsts amatpersonu imunitāti. Izskatīšanai komisijās netika nodoti grozījumi Satversmē, jo patlaban Saeima vērtē jau vairākus piedāvājumus grozījumiem Satversmē.
SC piedāvāja veikt grozījumus Satversmē, nosakot, ka pret Saeimas locekli bez Saeimas piekrišanas nevar sākt tikai kriminālvajāšanu. Patlaban Satversme paredz, ka “pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas”.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka Satversmes grozījumi, kas regulē deputāti imunitāti, komisijām jau ir nodoti. Un, ņemot vērā to, ka “četri Satversmes grozījumi jau ir iegūlušies Juridiskās komisijas darba kārtībā, nebūtu nepieciešams nodot vēl piektos,” norādīja deputāte.
Tomēr deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Saeimas kārtības rullī, nosakot, ka Saeimai vairs nav jālemj par piekrišanu Saeimas locekļa saukšanai pie administratīvās atbildības.
Vienlaikus SC rosina līdzīgas izmaiņas veikt attiecībā uz tiesnešiem, tiesībsargu un prokuroriem. Tāpat SC no Valsts drošības iestāžu likuma paredz izslēgt normu, kas paredz situācijā, kad valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir izdarījis administratīvu pārkāpumu, 24 stundu laikā par to informēt valsts drošības iestādes vadītāju, kuram triju dienu laikā jāsniedz atzinums, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.
SC piedāvā veikt atbilstošus grozījumus Saeimas kārtības rullī, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Valsts drošības iestāžu likumā, Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, likumā “Par tiesu varu”, Satversmes tiesas likumā, Tiesībsarga likumā, kā arī Prokuratūras likumā.
Kā norāda likumprojekta iesniedzēji, pašlaik likumos ir paredzēta ļoti dažāda pieeja jautājumā par atsevišķu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības. Piemēram, tiesneši, tostarp Satversmes tiesas tiesneši, un prokurori par izdarīto administratīvo pārkāpumu tiek saukti pie disciplinārās atbildības, Saeimas deputātu un tiesībsarga saukšanai pie administratīvās atbildības nepieciešama Saeimas piekrišana. Savukārt attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatpersonām regulējums paredz iespēju valsts drošības iestādes vadītājam sniegt atzinumu, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.
Vienlaikus nekāda imunitāte saukšanai pie administratīvās atbildības nepastāv ne Valsts prezidentam, ne Ministru kabineta locekļiem, ne parlamentārajiem sekretāriem, ne citām valsts amatpersonām. Daudzās Eiropas valstīs līdz ar tiesu varas neatkarības nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka imunitātes institūtam 21.gadsimtā vairs nav vietas, uzsver likumprojekta iesniedzēji.
Kā ziņots, 21.jūnijā Saeima nodeva izskatīšanai visās komisijās “Vienotības” un koalīcijas partiju rosinātos Satversmes grozījumus, kuri paredz ievērojami mazināt deputātu tiesisko imunitāti.
Saeimas vērtēšanai nodotie grozījumi paredz, ka par administratīviem pārkāpumiem Saeimas deputāti tiks sodīti tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs.
