Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas vairākums šodien konceptuāli izskatīšanai pirmajā
lasījumā atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma
grozījumu projektu, kas pēc 1.oktobra piešķirtu darba devējam tiesības
atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu,
kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.
Vairāk nekā trīs stundu ilgās komisijas sēdes laikā nevalstisko
organizāciju pārstāvji un opozīcijas deputāti pauda savas bažas un
minēja alternatīvus risinājums. Savukārt valsts pārvaldes pārstāvji,
tajā skaitā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Valsts kancelejas
direktors Jānis Citskovskis, epidemiologs Jurijs Pervoščikovs un
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga sniedza
savu skaidrojumu par jautājumiem saistībā ar likumprojektu.
Komisija rosinās likumprojektam noteikt steidzamību un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.augustu.
LETA vēstīja, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu
šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā. Patlaban jau norit
Saeimas sēde, kurā šis likumprojekts tiek skatīts. Tas, vai Saeima
šodien pagūs nonākt līdz balsojumam pirmajā lasījumā, varētu būt
atkarīgs debašu ilguma.
Jau vēstīts, ja vēlāk augustā vai septembrī likums tiks pieņemts arī
galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34
deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un
mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.
Kā ziņots, likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz
jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra
indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām
sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu
nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un
darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un
jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata
pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāta esamību.
Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību
veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka situācijā, kad darbinieks nav
ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu
izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst
veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski
droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz
darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez
Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.
Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā
nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt
darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.
Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt
darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu
neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam
gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā,
bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties
savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par
personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban
normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas
izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai
dzīvībai.
Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga
sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs
iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana
rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks
izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga
sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt
pakalpojumu klātienē.
Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām
amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu “amatpersona” tiek saprasta
jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā),
tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un
valsts drošības iestāžu amatpersonas.
Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku
atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs
sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai
šādu sertifikātu īpašnieki.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.
Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un
tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt
prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt
pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir
veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
Veselības ministrs iepriekš valdības sēdē informēja, personai, kurai
darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir noteikta kā priekšnoteikums,
taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to nevar veikt, valsts šajā
laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts punkts, ka
personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta
kompensācija.
Pēc 14.jūlija valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) preses konferencē skaidroja, ka valdība nepieņem lēmumus ar vieglu
sirdi, tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jādomā, kā maksimāli
pasargāt valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības.
Kariņš uzsvēra, ka sabiedrību iespējams pasargāt no Covid-19 ar
vakcināciju, tāpēc valdība turpinās izmantot visus līdzekļus, lai
zināmās profesijās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būtu
pienākums.
