Vispirms ir jāpalielina mediķu algas, tikai
pēc tam pildot visus pārējos solījumus, trešdien Saeimas Sociālo un
darba lietu komisijas sēdē uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP),
sēdes noslēgumā deputātiem vienojoties iestāties par mediķu atalgojuma
palielināšanu arī nākamgad.
Viņķele stingri atgādināja deputātiem par Veselības aprūpes
finansēšanas likumā ierakstīto solījumu par 20% palielināt mediķu darba
samaksu arī 2020. un 2021.gadā. Nākamgad tam būtu nepieciešami 120
miljoni eiro.
Ministre deputātiem uzsvēra, ka likumā ierakstītam solījumam būtu
jāstāv pāri partiju programmās ierakstītajām iecerēm. “Kad likumā
ierakstītais tiks izpildīts, tad varēs pildīt visus pārējos solījumus,”
viņa norādīja.
Šodien komisijas sasauktajā ārkārtas sēdē piedalījās plašs loks
dažādu ierēdņu, speciālistu, kā arī kapitālsabiedrību, iestāžu un
organizāciju pārstāvju, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule, deviņu slimnīcu vadītāji, kā arī
ārstus un rezidentus pārstāvošas organizācijas. Sēdes laikā uzaicinātie
norādīja uz akūtu mediķu trūkumu gan primārajā, gan sekundārajā aprūpē,
kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt atalgojuma palielināšanu nozarē.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes
priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka, kaut arī slimnīcā ir daudz
vakantu darba vietu, situācija esot uzlabojusies, kas lielā mērā esot
saistīts ar mediķu atalgojuma palielināšanu. “Ārsti un māsas ir
noticējuši, ka nozarē kaut kas mainās un atalgojums palielinās, tāpēc
negribētos, lai darbinieki zaudē ticību,” sacīja slimnīcas vadītājs.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Personāla
vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere norādīja uz to, ka uzlabojumi
ir redzami, tomēr tie nav strauji. Viņa atzina, ka situācija slimnīcā
gan varētu būt arī sliktāka.
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts
Ābols neseno mediķu atalgojuma palielinājumu nodēvēja par “intensīvo
terapiju” veselības aprūpes nozarē, tomēr uzsvēra, ka “nepieciešama
ilgtermiņa diētas maiņa”, proti, jānotiek izmaiņām veselības aprūpe,
tostarp jāturpina mediķu samaksas palielināšana. Ābols uzsvēra, ka vēlas
redzēt straujāku mediķu atalgojuma pieaugumu universitātes slimnīcās
strādājošajiem mediķiem, ņemot vērā lielāko Latvijas slimnīcu darba
intensitāti.
Arī uzaicināto reģionālo slimnīcu vadītāji norādīja uz nepieciešamību
palielināt mediķu atalgojumu, piebilstot, ka vajadzīgs arī lielāks
atbalsts mediķiem, kuri izvēlējušies strādāt reģionos.
Pēc Cipules paustā, vissliktākā situācija ar cilvēkresursiem ir NMPD.
Cipule atzina, ka papildu piešķirtais finansējums mediķu darba samaksas
palielināšanai, kā arī virsstundu apmaksai pirms laika radušos krīzes
situāciju ir stabilizējis. Vienlaikus NMPD vadītāja norādīja – ja tuvāko
divu gadu laikā netiks palielināts cilvēkresursu apmērs, situācija
dienestā varētu kļūt kritiska.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga
Kozlovska pauda bažas par ārstu atalgojumu. Viņa informēja, ka nupat
visi Latvijas ģimenes ārsti saņēmuši vēstuli no Lielbritānijas
rekrutēšanas biroja, kurš aicinājis viņus strādāt Apvienotajā Karalistē
par 90 000 mārciņām gadā, un tas Kozlovsku dara bažīgu.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas
Ārstu biedrības valdes loceklis Kārlis Rācenis uzsvēra, ka atalgojuma
jautājums ir būtisks arī rezidentiem. Rācenis norādīja, ka rezidenti
gaida atalgojuma palielinājumu, bet, ja finansējums pārtrūks, Latvijā
varētu sākties problēmas ar jauno ārstu noturēšanu.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Āris Kasparāns uzsvēra, ka
finansējuma palielinājums devis pirmos rezultātus, tomēr iesāktais
jāturpina, lai 2021.gadā ārsta atalgojums sasniegtu divu vidējo
tautsaimniecības algu apmēru.
Kasparāns informēja, ka sāktā turpināšanai jeb mediķu darba samaksas
palielināšanai par vēl 20% 2020.gadā nepieciešami 120 miljoni eiro. VM
plāns paredz mediķu darba samaksu par 20% palielināt arī 2021.gadā, bet
2022.gadā, lai noturētu līmeni, vēl par 5%.
Pēc gandrīz divu stundu ilgām sarunām par situāciju ar
cilvēkresursiem medicīnā komisijas deputāti vienojās, ka iestāsies par
mediķu atalgojuma palielināšanu par 20% arī nākamgad, kā arī uzraudzīs,
lai nākamā gada budžeta paketē pērn dotais solījums tiktu pildīts.
Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta
plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar
anesteziologu un reanimatologu noslodzi.
Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par
Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.
