Rīga, 26.okt., LETA. Piektdien sākas Eiropas Savienības (ES) Padomes un Eiropas Parlamenta (EP) tā dēvētās samierināšanās sarunas par bloka nākamā gada budžetu.
Kopš spēkā stājies Lisabonas līgums, budžeta projektu izskata vienā lasījumā, kura nepieņemšanas gadījumā nekavējoties uzsāk Padomes un Parlamenta “samierināšanās sarunas”, kuras šoreiz ilgs līdz 9.novembrim. Ja vienošanos izdosies panākt, 2013.gada budžets tiks pieņemts novembra plenārsesijā. LETA jau ziņoja, ka EP šonedēļ paziņoja, ka nevar piekrist ES Padomes piedāvātajiem samazinājumiem Eiropas Komisijas (EK) ierosinātajā ES 2013.gada budžetā.
Maksājumu budžeta apstiprināšana EK ierosinātajā redakcijā palīdzēs izvairīties no līdzīgām situācijām kā šogad, kad gada beigās beidzās līdzekļi, piemēram, “Erasmus Mundus” vai Eiropas Sociālā fonda finansēšanai, uzskata deputāti.
EP prasa atteikties no Padomes ierosinātā budžeta samazinājuma par 1,9 miljardiem eiro (1,34 miljardiem latu) tām jomām, kas veicina ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu, piemēram, pētniecībai, uzņēmējdarbības veicināšanai un nodarbinātībai.
Programmas, kas šogad visvairāk cieta no dalībvalstu pērn pieprasītā līdzekļu samazinājuma, ir “Erasmus”, mūžizglītības programma un Kopienas Septītā pētniecības pamatprogramma, kuru finansējums 2012.gadā gandrīz beidzās un kuru dēļ Komisijai nācās šodien ierosināt budžeta korekcijas pasākumus. Tomēr ES Padomes ierosinātie samazinājumi apdraud arī jaunizveidoto Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Pensiju iestādi.
EP deputāti pieņēma rezolūciju ar 492 balsīm “par”, 123 – “pret” un 82 parlamentāriešiem atturoties. Deputāti nepiekrita Padomes ierosinātajam 1,6 miljardu eiro (1,12 miljardu latu) lielajam reģionālās politikas finansējumu samazinājumam un pieprasīja atsaukt arī lielāko daļu ierosināto samazinājumu lauksaimniecības finansējumam.
Deputāti pieprasīja ne vien atjaunot EK ierosinātajā 200 miljonu eiro (140,5 miljonu latu) līmenī finansējumu palestīniešu pašpārvaldei un Tuvo Austrumu miera procesam, bet pieprasīja šai sadaļai atvēlēt vēl papildus 100 miljonus eiro (70,2 miljonus latus).
Deputāti piekrita samazināt EP budžetu par 8,9 miljoniem eiro (6,25 miljoniem latu) salīdzinājumā ar EK priekšlikumu. Tas nozīmētu inflācijai pielāgotu palielinājumu par 1,9%, ja salīdzina ar 2012.gadu, tomēr praktiski EP rīcībā būs mazāk līdzekļu, ja ņem vērā izmaksas, ko rada Horvātijas pievienošanās.
