No Baltijas valstīm Latvija ir pēdējā, kurā tiks veikta augstākās izglītības virzienu izvērtēšana. Tomēr mūs joprojām varot uzskatīt par priekšgājējiem Eiropas kontekstā, jo vairākumā valstu izvērtēšana vēl ir ieceres līmenī un tās īstenošana nav sākta, stāsta Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra
Patlaban kaimiņvalstis tuvojas izvērtēšanas noslēgumam. Jau zināms, ka pēc tās Igaunijā 13 studiju programmas nebūs tiesīgas turpināt savu darbību. Latvija pieredzi izvērtēšanai smēlusies no abām valstīm, kurās process gan norisinājies atšķirīgi.
Piemēram, lietuvieši, tāpat kā mēs, piesaistīja ārvalstu ekspertus, savukārt igauņi izlīdzējās ar pašmāju profesionāļiem. Tas arī bijis iemesls, kāpēc tur ekspertu vārdi tika paturēti noslēpumā.
Lietuvā izvērtēšanas laikā ekspertu vizītes notika visās augstskolās. Turpretī igauņiem ieviesa izņēmumus – netika apmeklētas tās izglītības iestādes, kurām visi pirms vizītes saņemtie dokumentu vērtējumi bija pozitīvi. Šādu pieeju izvēlējusies arī Latvija.
J.Vētra uzskata, ka mēs kaimiņvalstu pieredzē esam izvēlējušies vidusceļu. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Gita Rēvalde vairāk sliecas domāt, ka mūsu paredzētais modelis ir līdzīgāks Igaunijā izmantotajam.