XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku sarīkošanai šīs vasaras noslēgumā atbalsta 96 pašvaldības jeb
aptuveni 80% vietvaru, aģentūru LETA informēja kultūras ministra Naura
Puntuļa (NA) padomniece, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Svētku rīkotājs – Valsts izglītības satura centrs – pēc apkopotās
pašvaldību aptaujas par gatavību piedalīties un līdzdarboties svētku
norisē no kopumā 118 pašvaldībām anketas ar atbildēm iesūtīja 106
pašvaldības, no kurām 96 atbalstīja svētku rīkošanu šogad.
Sešas pašvaldības neatbalstīja nevienu piedāvāto scenāriju svētku rīkošanai, bet četras pašvaldības viedokli nepauda.
Jautāta, kuras pašvaldības svētku rīkošanu neatbalstīja un kuras
viedokli nepauda, Vasiļjeva aģentūrai LETA šādu informāciju atklāt
nevarēja. Vienlaikus viņa piebilda, ka pašvaldības, kuras svētku
rīkošanu savā reģionā neatbalsta, par savu lēmumu ziņo pašas.
Kā informēja Vasiļjeva, katra pašvaldība izvēlējusies savu pieeju
pirms sniegt anketas datus – daudzās tika aptaujāti vecāki, kolektīvi,
kolektīvu vadītāji, citās – pašvaldību sniegtās atbildes balstās uz
domes deputātu komiteju lēmumiem.
Balstoties uz apkopotajiem datiem, kā arī Svētku operatīvās vadības
grupas ieteikumiem svētku mākslinieciskās komandas esot izstrādājušas
“drošu svētku norises scenāriju”, kā pamatprincipu piedāvājot
e-dziesmusvētku konceptu.
Konceptā plānots, ka svētku kopējo programmu veidos 15 dažādas
norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā,
vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā un folklorā. Visi iespējamie
koncerti un norises tiks fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai
sabiedrībai dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos.
Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa kā piemēru iecerētajam minēja
šobrīd topošo tautas deju lielkoncerta fināla priekšnesuma “Svinēt
sauli” klipa izveidi, kurā dalību pieteikuši 629 deju kolektīvi, katrs
savās mājās un individuāli.
Svētku norises pamatmērķis būšot “stiprināt bērnu un jauniešu
psihoemocionālo labbūtību”, noslēgt šo svētku ciklu, dokumentējot svētku
dalībniekus, programmu, repertuāru videoversijā un “atstāt vēsturei
liecības par šiem svētkiem, pasakot paldies tiem dalībniekiem un
pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā”.
“Digitāli, video un audio formātā – vēsturei, dziesmā un dejā,
izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un novadam. Šie
svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem,”
piebildusi svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības ministre
Ilga Šuplinska (JKP).
LETA jau ziņoja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C”. Pirmais jeb “A” scenārijs
nosaka, ka svētki norisinās tradicionāli un kā ierasts. Šo scenāriju
Covid-19 pandēmijā neizskata. “B” scenārijs paredz, ka svētku svinēšana
notiek Rīgā un reģionā svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar “C” scenāriju
pasākumi noritētu tikai epidemioloģiski drošajos reģionos svaigā gaisā –
sporta laukumos, skolu pagalmos un estrādēs.
Šuplinska jau iepriekš norādīja, ka svētki, visticamāk, notiks pēc
“C” scenārija, taču, IZM prezentācija liecina, ka pieļaujams būtu arī
“B” scenārijs vai abu šo scenāriju apvienojums. Pēc Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, XII Skolu jaunatnes dziesmu un
deju svētku organizēšana pēc izstrādātā “C” scenārija izmaksātu lētāk
nekā citu scenāriju īstenošana -1,32 miljonus eiro.
Drošai svētku norisei vienā dienā plānots viens pasākums, līdz ar to
dalībnieki svētku svinēšanā piedalītos tikai vienu dienu. Svētkus
plānots atzīmēt bez skatītājiem, taču būtu iespēja svētku sajūtu gūt pie
saviem televizoru ekrāniem.
Ministrijā pauda, ka kolektīvi ievēros “burbuļa” stratēģiju, lai
samazinātu Covid-19 izplatības riskus. Tāpat arī koncerti norisināsies
svaigā gaisā, bet ar dažiem izņēmumiem, piemēram, koklētājiem un
mūsdienu deju kolektīviem. Šiem svētku dalībniekiem būtu iespēja
uzstāties iekštelpās.
IZM atgādināja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalība ir
brīvprātīga, piebilstot, ka bērns vai jaunietis svētkos var piedalīties,
ja ir pedagogu un vecāku piekrišana.
Gadījumā, ja būs iespēja svētkus rīkot pēc “B” scenārija, tad
uzdevumu sarakstam pievienosies arī pedagogu un dalībnieku testēšana,
pausts ministrijas prezentācijā.
IZM uzsvēra, ka gan “B”, gan “C” scenārijā paredzēts samazināts
repertuārs, izpaliktu tradicionālais svētku gājiens, kā arī svētkus
varētu vērot vien pie saviem televizoru ekrāniem.
Saskaņā ar ministrijas informāciju kopējais finansējums “B” scenārija
īstenošanai būtu 4 080 800 eiro. No tiem 540 000 eiro būtu jāparedz
atlīdzībai māksliniekiem, tehniskajam un organizatoriskajam personālam,
1,3 miljoni eiro – dalībnieku testēšanai, 828 000 eiro – telpu īrei,
mākslinieciskajam un tehniskajam noformējumam, 30 800 eiro – dalībnieku
reģistrācijas, uzskaites un kontroles sistēmai, 125 000 eiro –
neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, 137 000 eiro –
apsardzes, drošības, kārtības nodrošināšanai, 340 000 eiro svētku
notikumu atspoguļošanai, video dokumentēšanai un 780 000 eiro dalībnieku
ēdināšanai.
Savukārt pie “C” scenārija būtu nepieciešams no valsts budžeta
finansēt svētku notikumu atspoguļošanu un video dokumentāciju, kam būtu
nepieciešami 780 000 eiro, savukārt atlīdzībai mākslinieciskajam,
tehniskajam un organizatoriskajam personālam vajadzētu 540 000 eiro.
Tikmēr pedagogu darba samaksu segs no budžeta mērķdotācijas.
