Partija “Gods kalpot Rīgai” (GKR) nav piekritusi vairākiem
“Saskaņas” un deputātu bloka “Rīgai!” kopīgi radītā koalīcijas līguma
nosacījumiem, tostarp “Saskaņas” vēlmei izveidot trešo vicemēra amatu un
piedāvātajām izmaiņām kapitālsabiedrību pārraudzībā, līdz ar ko
ilggadējie partneri un bloks “Rīgai!” boikotējuši ceturtdien paredzēto
domes sēdi, uz to neierodoties.
Kā ceturtdien žurnālistiem pauda galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs
(GKR), politika ir kompromisu māksla, tomēr katram kompromisam ir
robežas un cena. Viņš apstiprināja, ka GKR ar “Saskaņu” un deputātu
bloku “Rīgai!” sākotnēji bija vienojušies, ka vicemēra krēslu varētu
ieņemt “Rīgai!” deputāts Druvis Kleins, vietu Rīgas brīvostas valdē – šī
bloka pārstāvis Oskars Putniņš, bet Pilsētas attīstības komiteju vadītu
– neatkarīgā deputāte Baiba Broka. Vienlaikus bijusi arī vienošanās, ka
SIA “Rīgas satiksme” būtu Kleina pārziņā.
Tomēr ceturtdienas rītā GKR saņēmusi koalīcijas līguma projektu, kuru
parakstījuši 16 deputāti no frakcijas “Saskaņa”, trīs deputāti no
deputātu bloka “Rīgai!” un Broka. GKR vien atlicis parakstīt līgumu un
koalīcija būtu izveidota, tomēr politiskais spēks nav piekritis
vairākiem līguma punktiem, kas saistīti ar trešā vicemēra krēsla izveidi
un kapitālsabiedrību pārdali.
Līgumā bija norādīts, ka pēc domes budžeta pieņemšanas, tiek
izveidots trešais vicemēra krēsls konkrēti priekš deputāta Sandra
Bergmaņa (S). Taču GKR uzskata, ka par trešo vicemēra amatu ir pāragri
diskutēt, ņemot vērā, ka budžets vēl nav izskatīts un pieņemts.
“Balsot par trešo vicemēru, neredzot budžetu, liekas stipri par
agru,” skaidroja pilsētas mērs, kā arī piebilda, ka līgumā parādījās
priekšlikums par kapitālsabiedrības SIA “Rīgas meži” nodošanu Kleina
pārraudzībā, ja viņš tiktu ievēlēts vicemēra amatā.
Esošais “Rīgas mežu” pārraugs Burovs sacīja, ka tam GKR negrasās
piekrist, jo uzņēmums vairākus gadus ir veiksmīgi strādājis un tas
ilgstoši bija arī kādreizējā vicemēra Andra Amerika (GKR) paspārnē.
“Rodas būtiski jautājumi par to “priekš kam” un “kāpēc to darīt”,” teica
Burovs.
No partneru puses parādījušies arī citi GKR neatbalstāmi
priekšlikumi, tāpēc partija, izvērtējot iepriekšminētās prasības, vēlāk
sagatavojusi savu koalīcijas līguma piedāvājumu, kas paredz, ka pārrunas
par trešā vicemēra amata izveidi sāktos pēc 2020.gada Rīgas budžeta
pieņemšanas. Tāpat GKR piedāvāja vienoties par atbildības jomu
sadalījumu tikai pēc 31.decembra, vienlaikus piekrītot, ka vicemēra
Kleina pārziņā tiktu nodota SIA “Rīgas satiksme”.
Tomēr partneri šādam piedāvājumam nav piekrituši, kā rezultātā uz paredzēto sēdi ieradušies vien desmit deputāti.
Saskaņā ar likumu, nākamā sēde jāsasauc 24 stundu laikā. Tā notiks piektdien plkst.13.
Burovs sacīja, ja piektdien paredzētajā Rīgas domes sēdē atkārtoti
nebūs kvoruma, tad šim sasaukumam tā būs pēdējā domes sēde. Kā aģentūrai
LETA skaidroja domē, ja arī rītdienas ārkārtas sēde nenotiks kvoruma
trūkuma dēļ, pašvaldībai par to būs jāinformē vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs, kurš tad būs tiesīgs izlemt – sasaukt
vēl vienu sēdi vai arī uzreiz sākt atlaišanas procedūru.
