Rīga, 12.jūn., LETA. Latvijai ir ko piedāvāt investoriem jomās, kuras globāli uzņēmumi saskata kā investīcijām pievilcīgākos sektorus Eiropā, sarunā ar biznesa portālu “Nozare.lv” sacīja audita, nodokļu, darījumu un konsultāciju uzņēmuma “Ernst&Young” partneris Guntars Krols.
Starptautisku uzņēmumu līderi kā pievilcīgākās nozares jaunām investīcijām Eiropā minējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētiku, farmāciju un biotehnoloģijas, tīrās tehnoloģijas, kā arī biznesa pakalpojumus jeb “B2B”, rāda “Ernst&Young” veikts pētījums par investīciju vidi Eiropā. Pēc Krola teiktā, Latvijai būtu ko piedāvāt gan telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju, gan enerģētikas jomā.
Savukārt farmācijas un biotehnoloģiju nozarē situācija nav tik viennozīmīga – Latvija varētu vēlēties vairāk investoru šajā nozarē, taču kopumā esam par mazu lielām investīcijām šajā sektorā, tās varbūt varētu būt iespējamas tikai nozares nišās. Krols atzina, ka šajā jomā jāvērtē, cik spēcīgs ir zinātniskais bloks universitātēs un tālākajos pētīšanas posmos. Latvija ir pārāk maz investējusi zinātnē un pētniecībā, tostarp farmācijas un biotehnoloģiju nozarē, tādējādi izveidojusies pašreizējā situācija, kad nozarē ir maz spēlētāju, lai arī tie ir labi un spēcīgi. Taču līdzšinējais ieguldījums bijis nepietiekams, jo nerodas daži desmiti jaunu uzņēmumu. “Šeit nav desmiti un simti zinātnieku, kuru potenciālu gribētu izmantot investori un radīt šeit jaunus uzņēmumus un jaunu darbību,” skaidroja Krols, argumentējot, kāpēc pašlaik farmācijas nozare arī nav gatava plašām investīcijām.
Taujāts, vai būtu nepieciešams īpaši atbalstīt šo nozari, Krols uzsvēra, ka to jau vajadzēja darīt sen un to var darīt arī tagad, taču jāsaprot, ka, ieguldot tagad, efekts būs pēc daudziem gadiem.
“Ernst&Young” partneris sacīja, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš pievilcīgāko investīciju nozaru topa piektajai pozīcijai – biznesa pakalpojumiem jeb “B2B”. Baltijā jau ir gana daudz pozitīvu piemēru “B2B” investīcijām – pakalpojumu centri, ārpakalpojumu centri, zvanu centri. Arī nākotnē Baltijas valstis varētu piesaistīt šāda rakstura investīcijas, taču jāņem vērā, ka arī šajā jomā ir nepieciešami kvalificēti darbinieki ar svešvalodu un arī specifisku nozaru zināšanām.
Krols skaidroja, ka, vērtējot Eiropas kontekstā, Latvijai šajā jomā ir iespējas, proti, Rietumeiropas uzņēmējiem ir iespēja pārcelt uz Latviju atsevišķas funkcijas no tā, ko veic pamata bizness Rietumeiropā. Šāda rīcība arī Rietumeiropas uzņēmumiem ļautu kļūt konkurētspējīgākiem, jo izmaksu bāze viņiem būtu zemāka.
Tomēr Krols arī atzīmēja, ka jāņem vērā, uz cik ilgu laiku šāds bizness atnāk uz Latviju. Strauji augot algām, inflācijai, pēc dažiem gadiem šie biznesi varētu pazust no Latvijas. Šādi faktori jāņem vērtā politikas veidotājiem un jādomā, cik konkurētspējīga būs Latvija ar tajā pieejamajiem resursiem un kādas priekšrocības Latvijā investoriem saglabāsies ilgtermiņā. “Ja investori redz izmaksu pieauguma risku, tie jau tagad var pieņemt savādākus lēmumus,” teica Krols.
Runājot par biznesa izmaksām, Krols atzīmēja elektrības izmaksu ietekmi uz konkurētspēju. Piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā datu centru veidošanai Latvija nebūs pievilcīga, ja mūsu valstī elektrība maksās divas reizes vairāk nekā citur.
Negatīvs signāls investoriem ir arī prognozes par sarūkošo iedzīvotāju skaitu Latvijā. Iedzīvotāju skaita samazināšanās nozīmē noieta tirgus sašaurināšanos, kas ir klaji negatīvs signāls, kāpēc nenākt uz šo tirgu, bet izvēlēties citu, skaidroja auditorkompānijas pārstāvis.
“Mums būtu jādiskutē par to, kas ir tas priekšrocību komplekts, kāpēc investoriem jānāk uz Latviju. Ja izmaksu pozīcija pazudīs, tad ir jāliek vietā kaut kas cits,” teica Krols. Viena no iespējām varētu būt ļoti augsti kvalificēts zinātniskais potenciāls atsevišķās nozarēs. “Nevajag startēt visās disciplīnās, bet dažās, radot to par pamatu investīcijām,” sacīja Krols. Viņš atzina, ka nav viennozīmīgas atbildes uz to, kurās jomās vajadzētu koncentrēt ieguldījumus zinātniskās kapacitātes attīstīšanai, taču valstij kopumā būtu jābūt šādai politikai.
Viņš arī uzsvēra, ka valstij ir jārada vide, lai kopumā piesaistītu investīcijas Latvijai, piemēram, būtiska ir nodokļu režīma prognozējamība, administratīvo slogu atcelšana, redzējums par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, arī infrastruktūras attīstība. Latvijai jāizmanto savas priekšrocības, piemēram, patlaban pilnībā netiek izmantots ostu potenciāls, lai gan nākotnē par tām pašām kravām būs sīvāka cīņa, jo Krievijā tiek būvētas ostas, lai tās konkurētu ar Baltijas ostām.
Krols arī atzīmēja, ka Latvijā patlaban nav vietējo spēlētāju, kas būtu spējīgi veikt būtiskas investīcijas ārvalstīs vai pārpirkt citus uzņēmumus. Latvijā ir gaužām maz uzņēmumu, kas var iziet ārpus mūsu valsts robežām, sacīja Krols, atzīmējot, ka, piemēram, Lietuva bijusi sekmīgāka šajā jomā, piemēram, izvēršot “Maxima” tirdzniecības tīklu vai īstenojot industriālos projektus, kas spējuši pārdzīvot deviņdesmitos gadus.
Kā ziņots, jaunākais “Ernst&Young” pētījums “European Attractiveness Report 2013”, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām, rāda, ka pagājušajā gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darba vietu skaits, taču investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi. Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darba vietas septiņos dažādos investīciju projektos. Tomēr Latvija investīciju piesaistē atpaliek no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.
“Ernst&Young” pētījumu par Eiropas pievilcīgumu investīcijām veic katru gadu. Pētījums sniedz ieskatu par ārvalstu tiešajām investīcijām Eiropā, balstoties uz “Ernst&Young” monitoringa datiem par īstenotajiem investīciju projektiem. Pētījums neiekļauj informāciju par uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem. Savukārt investīciju nākotnes noskaņojumu raksturo 808 starptautisku uzņēmumu vadītāju aptauja, kas atklāj, cik pievilcīga ārvalstu investoru acīs ir Eiropa un citi reģioni.
