Pavasarī daudzu gardēžu ēdienkarti bagātina laksis jeb meža
ķiploks – spilgti zaļš augs ar kārdinošu ķiploku smaržu, kas
šajā gadalaikā ir sastopams gan savvaļā, gan arī iedzīvotāju
dārzos.
“Laksis (Allium ursinum) Latvijā ir reta un aizsargājama suga,
kas iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tāpēc savvaļā
plūkt, griezt vai izrakt šo augu ir aizliegts. Tomēr aizliegums
neattiecas uz lakšiem, kas no legāli iegādātām sēklām vai
stādiem izaudzēti mazdārziņos,” skaidro Dabas aizsardzības
pārvaldes (DAP) dabas izglītības centra “Meža māja” dabas
izglītības darba speciāliste Aiga Priede.
Garšas, krāsas un izskata ziņā dobē izaugušie augi
neatšķiras no īpaši aizsargājamiem savvaļniekiem, jo ir tā
pati suga. “Dārzā izaudzētus lakšus ir atļauts tirgot, taču
tirgotājiem jābūt gataviem pierādīt, ka zaļumi ir pašu
audzēti, nevis plūkti savvaļā, ko iespējams izdarīt, uzrādot
pašvaldības izsniegtu izziņu,” norāda DAP Latgales reģiona
administrācijas Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis
Vasiļevskis.
Aizsargājot lakšu audzes, DAP inspektori no aprīļa līdz pat
maija beigām pastiprināti uzraudzīs aizlieguma ierobežojuma
ievērošanu mežos un iespēju robežās arī apsekos tirdzniecības
vietas.
“Par savvaļā augušu lakšu plūkšanu vai realizāciju var
tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai līdz 700 eiro,
savukārt juridiskai personai līdz pat 1400 eiro. Pārkāpēji tiek
pieķerti ik gadu. Arī pagājušajā gadā gan par lakšu plūkšanu
savvaļā, gan par to tirdzniecību uzsāktas vairākas
administratīvās lietas,” uzsver A.Priede.
Reto un īpaši aizsargājamo augu aizsardzība ir ne vien DAP,
bet visas sabiedrības rūpe, un ikviens ir aicināts sekmēt šo
augu pastāvēšanu un izplatību Latvijā. “Ja vien, iegādājoties
lakšus un arī citus aizsargājamos augus, pircēji pajautātu par
auga izcelsmi un lūgtu uzrādīt izziņu, kas to apliecina –
nelegāli iegūto augu realizācija lielā mērā tiktu izskausta,”
ir pārliecināts D.Vasiļevskis. Par gadījumiem, kad tirgotāji
nevar uzrādīt šādu izziņu, DAP lūdz ziņot pašvaldības
policijai vai DAP.
Laksis aug ēnainos, mitros mežos, kur veido lielākas un mazākas
audzes. “Redzot lakšu audzes, kur augu vienkopus ir ļoti daudz,
cilvēkiem nereti rodas neizpratne par tā aizsardzības statusa
pamatotību. Tomēr lakšiem piemērotu vietu Latvijā kopumā ir
ļoti maz, tādēļ atradņu aizsardzībai un saglabāšanai tiek
veidoti mikroliegumi,” saka A.Priede.
