Dzirkstele.lv
Sestdien, 13. augustā, pulksten 16.00 sāksies ūdensputnu medību sezona. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus drīkst medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju. Medības publiskajos ezeros un upēs, kas atrodas pilsētu teritorijās, atļautas tikai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības noteikto medību kārtību. Ja pašvaldība šādu kārtību nav izstrādājusi, medīt pilsētas teritorijā ir aizliegts. Par to informē Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Vilcāne.
“Medību noteikumi paredz, ka ūdensputnu medību sezona sākas augusta otrajā sestdienā pulksten 16.00, šogad ūdensputnus varēs medīt no 13. augusta. Līdz 14. septembrim ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. Ūdensputni, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits. Pagājušajā medību sezonā Valsts meža dienestam ziņoja par 20 000 ūdensputnu nomedīšanu,” stāsts V.Vilcāne.
Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Publisko ezeru un upju saraksts ir atrodams Civillikuma 1. pielikumā (pieejams ej.uz/PubliskasUdenstilpes). Valsts meža dienests atgādina, ka medīt publiskajās ūdenstilpēs, kas atrodas pilsētu administratīvajās teritorijās, atļauts tikai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības noteikto kārtību.
Ņemot vērā to, ka publiskajās upēs un ezeros un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, Valsts meža dienests aicina medniekus cienīt un respektēt cilvēkus, kuri dzīvo vai atpūšas pie ūdens.
Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
Medniekiem jāņem vērā, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti citi ūdensputnu medību termiņi, liegumi un ierobežojumi. Pirms došanās uz medību vietu ieteicams noskaidrot konkrētās medību platības tiesisko statusu un ierobežojumus, kas saistīti ar ūdensputnu medībām. Ieteicams noskaidrot šādu informāciju:
- platības medību tiesību īpašnieku vai lietotāju;
- ūdenstilpes publisko statusu;
- vai medību vieta neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas robežās;
- ūdensputnu medību liegumus un ierobežojumus konkrētajā īpaši aizsargājamās dabas teritorijā;
- svina munīcijas lietošanas ierobežojumus.
Informācija par īpaši aizsargājamās dabas teritorijām pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS (https://ozols.gov.lv/pub).
Ziņošana par nomedītajiem ūdensputniem
Medību noteikumos ir noteikta kārtība, kādā mednieki apkopo informāciju par nomedītajiem ūdensputniem, norādot putna sugu un iesniedzot to Valsts meža dienestam. Individuālajās medībās publiskajos ezeros un upēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā (dokuments pieejams https://likumi.lv/wwwraksti/2014/150/421/P2.DOC) vienas dienas laikā pēc medībām. Mēneša laikā pēc medību sezonas beigām apkopotā informācija jāiesniedz Valsts meža dienestam.
Apskatīt medījamo ūdensputnu elektronisko noteicēju iespējams tīmekļvietnē www.nomeditie.org.
Lai iegūtu datus arī par nomedīto ūdensputnu vecumu un dzimumu un sējas zosu pasugām, medniekus aicina ziņot par nomedītajiem ūdensputniem Medību saimniecības attīstības fonda projektam “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte”. Par nomedītajiem ūdensputniem tiek aicināts ziņot Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijai sev ērtākajā veidā:
- mobilajā lietotnē “Mednis”, autentificējoties tajā kā medniekam;
- izmantojot tiešsaistes lapu www.nomeditie.org;
- uz e-pasta adresi nomeditie@lu.lv;
- Facebook.com/nomeditie;
- uz numuru +371 25764272 lietotnē WhatsApp;
- aizpildot projekta “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte” anketu un nosūtot to uz e-pastu nomeditie@lu.lv. Anketa un instrukcija, kā to aizpildīt, pieejama ej.uz/udensputnuanketa.
Ziņojumā norāda informāciju kā par nomedītajiem, tā neatrastajiem ūdensputniem. Tajā iekļauj ziņas par medību datumu, aptuveno vietu (piemēram, pagasts), vai medībās izmantots suns, neatrasto putnu skaitu un, ja iespējams, sugu, gredzenu esamību un uz tiem norādīto informāciju. Var norādīt arī papildus informāciju – piemēram, putnam ir neierasts spalvu krāsojums vai parazīti, putns nomedīts grāvī, “uz celšanu” vai tamlīdzīgi. Svarīga var būt arī informācija par neveiksmīgām medību reizēm – piemēram, vakarā putnu pārlidojumi bijuši vāji vai pat nav redzēts neviens putns.
Sūtot informāciju, vēlams pievienot nomedītā putna foto. Pīļu noteikšanai ir pietiekami, ja fotoattēlā redz knābi un astes galiņu, bet pats svarīgākais ir spārns – izplests, ar asumu uz spārna “spoguli” un trešās pakāpes lidspalvām un to segspalvām. Fotografējot putnu, vēlams izvēlēties sausāko spārnu un iespējami labus gaismas apstākļus. Izmantojot mobilo lietotni “Mednis”, foto pievieno sadaļas “Medības” apakšsadaļā “Reģistrēt medījumu”.
Medību drošības prasības un to kontrole
Medību sezonas atklāšanas laikā Valsts meža dienests sadarbībā ar Valsts policiju plāno veikt medību kontroli, galveno uzmanību pievēršot tieši drošības prasību ievērošanai. Piedaloties ūdensputnu medībās, medniekiem ir jāpārzina un jāievēro medību drošības noteikumu prasības. Neskatoties uz to, ik gadu tiek konstatēti medību drošības prasību pārkāpumi. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir pielādēta medību šaujamieroča pārvadāšana, medījot no laivas “uz celšanu”, šaujamieročus lieto divi un vairāki no laivā esošajiem medniekiem, tiek šauts uz putniem, kas atrodas uz ūdens. Šādā situācijā skrotis var bīstami rikošetēt pret ūdens virsmu un apdraudēt citus. No rikošetiem sevišķi jāuzmanās, lietojot tērauda skrošu munīciju.
