Simtiem lauksaimnieku dažādos Latvijas reģionos 5. februārī uzsāks protestus, protestēt plānots arī Gulbenē

Ar mērķi pievērst uzmanību un rast risinājumu daudziem lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem, kas iestrēguši politiskajos un ierēdniecības gaiteņos, Latvijas zemnieki uzsāk protestus reģionos. Nozares pārstāvji atzīst, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari.

“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informē, ka Latvijas lauksaimniecības nozares pārstāvji kopš prasību iesniegšanas Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem lauksaimnieku ārkārtas sapulces laikā pērn 2. novembrī Slampē pacietīgi ieturējuši diplomātisku nogaidīšanas pauzi.

J. Lazdiņš saka: “Kopš lauksaimnieku ārkārtas sapulces ir pagājuši 3 mēneši un no iesniegtajām prasībām nozares sakārtošanā izpildīta ir tikai 1. Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību. Vēl nevienas citas valdības vadītājs sarunu laikā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem nav draudējis ar “aiziešanu no sapulces”. Nepieņemami klaji tiek ignorēti nevalstisko organizāciju aicinājumi satikties, lai apspriestu nozares problēmas. Mēs esam aicinājuši ieklausīties, bet pretī esam saņēmuši bezdarbību un dažkārt pat draudus ar mums izrēķināties, lai gan lauksaimniecības nozare tiešā veidā ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju – runa ir par pārtikas pieejamību, kvalitāti, piegādi, cenām. Galu galā – tas ir katra iedzīvotāja un valsts kopumā fiziskās un ekonomiskās drošības jautājums.”

J. Lazdiņš papildina, ka šodien lauksaimnieku izvirzītās prasības ir iesniegtas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem.

J. Lazdiņš turpina: “Esam informējuši ministru par to, ka vēl ilgāk nevaram gaidīt un ka 5. februārī visos Latvijas reģionos tiek sākti lauksaimnieku protesti. Kopš prasību iesniegšanas 5 dienu laikā gaidīsim reālus risinājumus no valdības pārstāvju puses. Pretējā gadījumā dosimies uz Rīgu, kur būsim tik ilgi, kamēr notiks reāla lietu virzība un pieņemti konkrēti lēmumi. Tukšus solījumus un mūsu prasību ignorēšanu vairs nepieļausim!”

Lauksaimnieku reģionālie protesti plānoti Saldū, Talsos, Liepājā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Valmierā, Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Rēzeknē un Koknesē.

Lauksaimnieku prasības ar konkrētiem termiņiem ir vērstas uz šādiem nozarei kritiski svarīgiem jautājumiem:

1. Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
2. 5 % samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem; nozares konkurētspējas veicināšana.
3. Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
4. Plašāka pieeja apdošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
5. Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

PRASĪBAS

Ministru prezidentei Evikai Siliņai

Zemkopības ministram Armandam Krauzem

Biedrības “Zemnieku saeima” prasības Ministru prezidentei Evikai Siliņai

un Zemkopības ministram Armandam Krauzem

1. Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums
   • pieprasām valdībai nedēļas laikā sagatavot visu normatīvo aktu bāzi, lai noteiktu tūlītēju (bez pārejas perioda) aizliegumu visiem pārtikas produktiem un lopbarībai, kas tiek ievesta no Krievijas un Baltkrievijas.
   • Veicināt Ukrainas graudu tranzītu uz trešajām valstīm.
   • Nekavējoties darīt visu iespējamo, lai apturētu visu pārtikas produktu un lopbarības tranzītu no Krievijas un Baltkrievijas.
   • Noteikt aizliegumu saņemt publisko finansējumu jebkādās valsts administrētās atbalsta programmās uzņēmumiem, kuri izmanto Krievijas pārtikas produktus un izejvielas.

2. Atjaunot 5 % PVN Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, veicināt nozaru konkurētspēju
   • Atjaunot 5 % PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem
   • Veikt aprēķinus par fiskālo ietekmi, ieviešot samazinātu 5 % PVN likmi svaigiem pārtikas produktiem.
   • Nodrošināt papildus degvielas limitus lopkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecībām.
   • Nekavējoties veikt darbības, kuru rezultātā tiktu palielināts vietējo produktu īpatsvaru veikalu plauktos, kā arī valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos.

3. Samazināt birokrātiju lauksaimniecības nozarē
   • Līdz 2024. 1.jūnijam novērst ilggadīgo zālāju atjaunošanas prasību.
   • Nedēļas laikā pieņemt lēmumu par tiešsaistes atskaišu sistēmu (VAAD LIZ PS, CILDA) obligātas izmantošanas atcelšanu līdz brīdim, kamēr sistēmas ir funkcionējošas, pārbaudītas, izturējušas drošības testus, un lietotājiem draudzīgas.

Skaidrojums medijiem: Šī brīža atskaišu sistēma lietotājam nav draudzīga. Tā ir ar tehniskām nepilnībām, ikdienā lauksaimniekiem radot papildus problēmas.

1. Nedēļas laikā pieņemt lēmumu par precīzo tehnoloģiju reģistra izveidi, atceļot SHP, ISO XML un citu failu iesniegšanu ekoshēmām, mēneša laikā lēmumu realizēt.

Skaidrojums medijiem: Birokrātija paralizē lauksaimnieku darbu – tā vietā, lai strādātu, lauksaimniekiem ar fotofiksāciju kontrolējošām iestādēm jāpierāda katra sava darbība uz lauka.

1. Līdz 2025. gada 1. jūlijam izveidot un iesniegt Eiropas Komisijā vienkāršu atbalsta sistēmu, samazinot pasākumu skaitu un sadrumstalotību, un nosakot skaidras, reālistiskas references vienības.

Skaidrojums medijiem: Saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas Stratēģisko plānu (SP) ir pieņemtas absurdas, sadrumstalotas un neloģiskas prasības lauksaimniekiem, kuru izpilde un tās pierādīšana (piemēram, fotofiksācija) prasa vērā ņemamus papildus resursu (laika, finanšu). Kā arī nereti reālajā dzīvē šīs prasības ir faktiski nerealizējamas.

4. Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām
   • Nedēļas laikā nodrošināt sējumu un dzīvnieku apdrošināšanas programmas nepārtrauktību (kārta atvērta visu gadu), stabilitāti un 70% atbalsta intensitāti apdrošināšanas polisēm.
   • Nedēļas laikā pieņemt lēmumu paplašināt ALTUM apgrozāmo līdzekļu programmu lauksaimniekiem, lai tās ietvaros būtu iespējams uzņemties jaunas saistības arī turpmāk.
   • Nodrošināt līdzekļu pietiekamību kredītprocentu daļējas dzēšanas programmā. Neattiecināt de-minimis uz apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

5. Atteikties no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem lietošanas ierobežojumiem
   • Nav pieļaujama Latvijas produktīvo zemju izņemšana no ražošanas, ja par to nav paredzētas godīgas ES kompensācijas.
   • Nacionāli apgrūtinājumi zemes resursiem ieviešami tikai tad, ja tiek paredzēti adekvāti finansiālie resursi zaudējumu un negūto ieņēmumu kompensēšanai.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš