Latvijas medicīnas sistēma darbojas kā
biznesa mašīna, par katru konsultāciju valsts vai arī cilvēks samaksā,
un tas ir galvenais, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze”
paudis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, Saeimas
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
“Tas izklausīsies skarbi, bet medicīnā pašlaik līdzīgi kā būvniecībā
darbojas tāds kā kartelis. Svarīgāk par pacientu ir naudas pelnīšana,”
pārliecināts deputāts.
Skride arī uzskata, ka Latvijas medicīnā valda bardaks. “Teiksim, ja
kāds vēlas ārstēties slimnīcā, es runāšu par universitātes klīnikām,
joprojām ir tāda situācija, ka ir vajadzīga pazīšanās,” viņš uzsver.
Piemēram, nav radīta sistēma, ka pacients ar onkoloģisku slimību zina
skaidru kārtību, kā notiks viņa ārstēšana, kādi izmeklējumi sekos viens
otram, kādā kārtībā. Sistēma neparedz, ka par pacientu uzņemas rūpes no
– līdz, skaidro Skride.
Viņš norāda, ka, šāda sistēma būtu nepieciešama arī sirds mazspējas
pacientiem. Visās Eiropas valstīs esot sirds mazspējas komandas. “Es
uzskatu, ka tā ir Paula Stradiņa slimnīcas valdes atbildība, ka mums
tādas komandas nav. Pacients ar sirds mazspēju krīzes situācijā nonāk
nodaļā, viņu apārstē un palaiž mājās,” saka Skride, uzsverot, ka, izejot
no slimnīcas, pacientam vajadzētu saņemtu sirds mazspējas komandas
sastādītu plānu, kā tālāk dzīvot, lai nepieļautu atkārtotu krīzi, pēc
kuras var arī nomirt.
Norādīts, ka publiski dzirdam ekselences stāstus, piemēram, par
Latvijas kardioloģiju, mediķis pauž, ka lielā mērā šie stāsti ir
publiska dižošanās. Viņš min, ka rinda uz aritmoloģijas konsultācijām un
atbilstošiem izmeklējumiem pacientiem ar sirds ritma traucējumiem ir
seši gadi – pacientiem ar dzīvībai bīstamām aritmijām. “Pacienti pa to
laiku vienkārši nomirst. Un pateikt, ka kardioloģija, ņemot vērā
ieguldīto naudu, ir veiksmes stāsts, es teikšu – tas ož pēc pelējuma,”
pauž ārsts.
Skride uzskata, ka nav bijis arī nozares vadības, norādot, ka nevar slimnīcām dot naudu, neskatoties, kur tā tiks izlietota.
Viņš arī atklāj, ka, izpētot vairākus gadījumus, pacientu sūdzības,
arī mediķu ziņojumus, viņam nerodas pārliecība, ka Stradiņa slimnīcas
valde spēj kvalitatīvi tikt galā ar saviem pienākumiem. Piemēram, viņš
apgalvo, ka valdei bijis zināms, ka Stradiņa slimnīcā neiroloģiskiem
pacientiem akūtā stāvoklī operācija tiek novilcināta, tomēr šis fakts
slēpts.
Savukārt pēc viesošanās vairākās reģionālajās un pilsētu slimnīcās,
viņš sapratis, ka atsevišķās vietās tiek ārstēti pacienti ar tādām
slimībām, kuras tur nedrīkstētu ārstēt, piemēram, nestabila
stenokardija. “Es jautāju, vai tiešām ārstējat? Jā. Bet es saku, ka pēc
mūsdienu prasībām tas būtu noziegums, jo jāārstē specializētājā nodaļā
Gaiļezerā… Lokālās slimnīcas uzņemas ārstēt vai vismaz sola pacientiem
ārstēt tādas slimības, kuru ārstēšana tām nav pa spēkam,” apgalvo
Skride.
“Domāju, ka kārtības ieviešana ir nepieciešama visās slimnīcās,” viņš
uzsver, sakot, ka ir plānots vērtēt slimnīcu vadību arī turpmāk, un ne
tikai Stradiņa slimnīcas.
Skride kā Saeimas komisijas vadītājs sola izpētīt katru Veselības un
Labklājības ministriju budžetu skaitli un, ja būs nepieciešams, sniegt
savus priekšlikumus. “Tāpēc mēs esam ievēlēti Saeimā. Neesam balsošanas
mašīnas,” viņš norāda.
Viņš arī piebilst, ka, lai gan nākamgad veselības nozarei piešķirti
vien papildu 50 miljoni eiro, jāatceras, ka veselības nozares kopējais
finansējums ir vairāk nekā viens miljards eiro. “Mums vairāk ir
jāskatās, kā šis miljards tiek izlietots – cik no tā saņem mediķi algās,
kā tiek finansētas slimnīcas,” uzskata Skride.
