Neraugoties uz banku piesardzību naudas aizdošanā, šajā vasarā darbību Latvijā sāks vismaz
desmit biogāzes stacijas.
Kā norāda eksperti – aptuveni divas trešdaļas no to kapitāla piederēs citu valstu pilsoņiem vai fondiem. Zemniekiem biogāzes staciju būvniecību bremzē naudas trūkums, kas liedz biogāzes staciju uzbūvēt valsts noteiktajā vienu gadu ilgajā termiņā. Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta vadošais pētnieks Vilis Dubrovskis teic, ka pēdējā laikā dažādos pasākumos pret Latvijā ražoto zaļo enerģiju vērstā kritika ir nepamatota.
“Šī tendence, visticamāk, ir saistīta ar interesi būvēt cietās biomasas elektrostaciju Liepājā
un “Rīgas TEC-2” rekonstrukciju. Daudzās pasaules valstīs veido biogāzes programmas.
Biogāzes staciju pretinieki, lai pierādītu šo staciju nelietderību, parasti no konteksta izņem kādu
atsevišķu argumentu. Netiek skatīts valsts kopējais ieguvums – valstī paliekošā nauda, izveidotās
darba vietas, ogļskābās gāzes emisijas samazinājums, lauksaimniecības zemju izmantošana un
vēl citi labumi. Arī apgalvojums, ka Latvijā par biogāzes stacijā ražoto elektroenerģiju maksā vis-
vairāk no ES valstīm, nav pareizs,” norāda V. Dubrovskis.
