Rīga, 22.marts, LETA. Ekonomikas ministrijā (EM) tapis jaunais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ministrijā.
Uzņēmējdarbības vide Latvijā pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies, kļuvusi uzņēmējam saprotamāka un draudzīgāka, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Viņš norāda, ka Latvijas sasniegumus apliecina arī Pasaules Bankas “Doing Business” 2012.gada pētījuma rezultāti, kur Latvija pakāpusies par desmit vietām, sasniedzot 21.vietu pasaulē. Tomēr, pēc ministra domām, mērķtiecīgs darbs uzņēmējdarbības vides uzlabošanā jāturpina, lai iekļūtu labāko valstu divdesmitniekā un šīs pozīcijas saglabātu arī ilgtermiņā.
“Konkurence par investīcijām un jaunām darbavietām pasaulē tikai pieaug, un, ja citas valstis sper vienu soli, mums jābūt gataviem spert vismaz divus un nepieciešamības gadījumā arī skriet. Vieta starptautiskā reitingā nav mērķis, bet tā ir kā bākuguns, kas palīdz koordinēti virzīt spēkus mērķa – izcila uzņēmējdarbības vide – sasniegšanai,” akcentē Pavļuts.
EM sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā ikgadējo “Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu”, kura īstenošana virzīs Latviju tuvāk izcilai uzņēmējdarbības videi.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2012.gadam ir paredzēti 30 pasākumi.
Paredzēts uzņēmējdarbības uzsākšanā ar 2012.gada 1.maiju nodrošināt uzņēmumu elektronisku reģistrāciju “www.latvija.lv”, samazināt uzņēmējiem Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu un turpināt piemērot samazinātu nodevu mikrouzņēmumu reģistrācijai par 50% līdz 2014.gadam, kā arī noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrēšanu no desmit uz piecām dienām.
Plānā paredzēts, ka būvniecības procesā neatliekama ir jaunā Būvniecības likuma pieņemšana, kas ļautu būvatļauju saņemt, izejot tikai sešas procedūras 68 dienās līdzšinējo 23 procedūru un 205 dienu vietā. Vienlaikus plāns paredz līdz gada beigām izstrādāt ar Būvniecības likumprojekta saistīto noteikumu grozījumus, lai nodrošinātu būvniecības procesa pilnīgu sakārtošanu.
Nodokļu jomā plānots pilnveidot elektroniskās deklarēšanās sistēmas risinājumu, izveidojot kļūdu moduļus, tādējādi samazinot nodokļu deklarēšanas ilgumu, vienkāršot PVN deklarācijas un noteikt atvieglotus nosacījumus attiecībā uz PVN zaudētajiem parādiem. Nekustamā īpašuma reģistrēšanā paredzēts pārskatīt valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēru (ar iespēju to samazināt). Darba attiecību jomā plānots izstrādāt grozījumus Darba likumā, kas paredz elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās. Bet līgumsaistību izpildē plānots pārskatīt šķīrējtiesu regulējumu, kā arī samazināt komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo instanču (tiesu) skaitu.
“Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns ir reāls instruments lietu sakārtošanai komercdarbībā – administratīvo šķēršļu mazināšanai, dažādu elektronisko risinājumu ieviešanai,” uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone norādīja, ka, domājot par valsts konkurētspēju, ir jāskatās plašāk – kādas reformas vai stimulus valsts nodrošina, lai veicinātu nodarbinātību, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanos, politisko stabilitāti, jo uzņēmējdarbības vides uzlabojumi iet roku rokā ar labklājības celšanos valstī.
“Turpmākajā darbā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas būtu jākoncentrējas uz tām problemātiskajām jomām, kas ir vitāli svarīgas uzņēmējdarbībai Latvijā, ne tik daudz konkrētas vietas iegūšanai “Doing Business” reitingā. Tie būtu jautājumi, kas skar uzņēmējdarbības vidi pēc būtības, ne tikai konkrētu procedūru izskatā, un tajā būtu jāatspoguļo, piemēram, nodokļu, investīciju, nodarbinātības un valsts atbalsta politika,” sacīja LDDK ģenerāldirektore.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izstrādē piedalījās gan nozaru ministriju un to padotībā esošo iestāžu pārstāvji, gan sadarbības partneri no LTRK, LDDK, Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Tāpat plānā 2012.gadam paredzēti pasākumi, kas identificēti EM 2011.gadā veiktajā uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Lai gan valdībā ir iesniegts jaunais plāna 2012.gadam projekts, EM joprojām ir gatava diskutēta ar valsts pārvaldi, sadarbības partneriem un uzņēmējiem par administratīvo procedūru skaitu un izmaksas samazinošu pasākumu izstrādi.
