Lai mazinātu vardarbību pret
sievietēm Latvijā, iedrošinot sievietes ziņot un vērsties pēc
palīdzības, Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju
un biedrību “Centrs Marta”, kā arī Tieslietu ministriju un
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju īsteno Eiropas Savienības
līdzfinansētu starpnozaru projektu “Soli tuvāk: Kopienas vienotā
atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem”. Projekta
ietvaros piecās Latvijas pašvaldībās 2018.gadā aprobēts jauns
starpdisciplināras sadarbības modelis vardarbības pret sievieti
gadījumu risināšanai.
No šā gada marta līdz
jūnijam piecās Latvijas pašvaldībās – Balvos, Dobelē, Saldū,
kā arī Cēsīs un Valmierā norisinājās Kopienas
vienotās atbildes modeļa vardarbības pret sievieti gadījumu
risināšanā pilotprojekti. To ietvaros pašvaldībās dažādās
jomās strādājošie speciālisti no
sociālā dienesta,
valsts un pašvaldības policijas, bāriņtiesas, rajona tiesas un
prokuratūras, Valsts probācijas dienesta, veselības aprūpes jomas
un sadarbības krīzes centriem, ieguva jaunas zināšanas un prasmes
darbam ar vardarbībā cietušajām personām un varmākām,
speciālisti „ēnoja” viens otra darbu, kā arī praksē aprobēja
jaunu starpinstitūciju sadarbības modeli efektīvākai vardarbības
gadījumu risināšanai un atkārtotas vardarbības novēršanai.
Vidzemes reģiona pilotprojektos bez
Cēsu un Valmieras speciālistiem pilotprojekta aktivitātēs
piedalījās arī bijušo Cēsu un Valmieras rajonu robežās
ietilpstošo novadu sociālo dienestu pārstāvji.
18.jūnijā Cēsīs
norisinājās Cēsu novada un Valmieras pilsētas pašvaldībās
īstenoto pilotprojektu noslēguma pasākums. Tikšanās laikā tika
pārrunāta pilotprojektu īstenošana Cēsu novada un Valmieras
pilsētas pašvaldībās. Pilotprojektu aktivitāšu galvenais
uzdevums bija veicināt kopienas vienotas atbildes pret vardarbību
jeb vienotas institūciju sadarbības shēmas veidošanos, kur katrai
institūcijai ir skaidra sava loma, ar mērķi aizsargāt pilngadīgus
un nepilngadīgus cietušos, palīdzēt vardarbības veicējiem
mazināt vardarbīgu uzvedību un mazināt riskus, ka vardarbība
atkārtosies.
Valsts policijas Galvenās
kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas
priekšnieks Andis Rinkevics pateicās Cēsu un Valmieras
speciālistiem par drosmi iesaistīties pilotprojekta aktivitātēs
un norādīja, ka īsā laikā paveikts liels darbs un projekta laikā
izmēģinātie jaunie sadarbības mehānismi vardarbības
atkārtotības riska izvērtēšanai un mazināšanai vēl 2015.gadā,
likās kā ļoti tāls mērķis. Kā nākamais solis Latvijai būtu
iedzīvināt pieņemtos civillikuma grozījumus, kuros noteikts, ka
vardarbību veikušām personām par obligātu prasību tiek
izvirzīta programmas apmeklēšana vardarbīgas uzvedības
mazināšanai. A.Rinkevics kā piemēru minēja Amerikas Savienotās
Valstis, kurās varmākam pašam ir pat jāapmaksā nozīmētie
vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursi.
Savukārt Zane Zvirgzdiņa,
„Centrs MARTA“ juriste, norādīja, ka centra uzdevums bija
projekta laikā uzturēt cietušo sieviešu perspektīvu, noskaidrot
kritērijus, kas veicinātu ziņošanu par vardarbību ģimenē:
“Kopīgiem spēkiem ir izstrādāta anketa, kurā Valsts un
pašvaldības policijas darbinieki izsaukuma laikā novērtē to, cik
liels apdraudējums ir cietušajam, un šo informāciju tālāk nodot
sociālajiem dienestiem tālākam darbam. Šī anketa veidota pēc
cietušo sieviešu paustā un dažādiem pētījumiem šajā jomā”.
Juriste aicināja klātesošos speciālistus ievērot “nulles
toleranci” pret vardarbību, kas nozīme, ka darbinieki neattaisno
varmākas, bet palīdz cietušajiem un sauc pie atbildības pāri
darītājus. Z. Zvirgzdiņa norādīja, ka nereti vardarbīgas
situācijas diemžēl tiek uztvertas, kā ikdienišķs strīds, taču
vardarbība ir noziegums.
Cēsu pilotprojekta
koordinatore – Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais
dienests” direktore Iveta
Sietiņsone – informēja, ka pilotprojekta
laikā sociālajā dienestā nonāca ziņas par 6 vardarbības
gadījumiem, kas visi bija jauni klienti, cietušās visos gadījumos
bija sievietes, varmākas – viņu dzīvesbiedri. Lielākajā daļā
gadījumu vardarbība šajās ģimenēs bija atkārtota. Vienā
gadījumā par vardarbību ziņoja Cēsu klīnika, kur bija ievietota
sieviete, kuru viņas partneris bija žņaudzis un kā rezultātā
sieviete gandrīz zaudējusi dzīvību. Direktore norādīja, ka
šādos gadījumos būtiska ir institūciju sadarbība, jo neziņojot
un nerisinot problēmu pēc būtības, pastāv iespēja, ka nākamreiz
vardarbība, visticamāk, beigsies letāli. Cēsu sociālā dienesta
un policijas pārstāvji atzina, ka projekta aktivitātes
palīdzējušas labāk iepazīt kolēģu darbu un uzlabot sadarbību.
Par būtisku tika atzīta turpmāka projektā izstrādātās riska
izvērtējuma anketas izmantošana vardarbības gadījumu efektīvākai
risināšanai. Diemžēl projekta aktivitātēs neizdevās iesaistīt
Cēsu novada ģimenes ārstus, kuri ir tie, kas, iespējams, pirmie
pamana sekas vardarbības upuru veselībā un, piemēram, gadījumos,
kad sievietei pēc piedzīvotās vardarbības ir nepieciešama
ilgstoša rehabilitācija krīzes centrā, varētu izsniegt darba
nespējas lapas, lai varētu attaisnot prombūtni no darba.
Savukārt Valmieras
pilotprojekta koordinatore Ilze Kaupe, Valmieras pilsētas
pašvaldības iestādes “Sociālo lietu pārvalde” Ģimenes
atbalsta nodaļas vecākā sociālā darbiniece darbam ar
ģimenēm un bērniem, norādīja, ka pilotprojekta laikā
speciālisti papildinājuši zināšanas par vardarbību, kā arī
vienam otra darbu „ēnojot”, veicināta izpratne par kolēģu
darba specifiku. Praksē izmēģināta jaunā riska izvērtējuma
anketa, kas ļāvusi identificēt vardarbības gadījumus ģimenēs
un kalpojusi par sākumu sarunai ar cietušajiem un vardarbību
veikušajām personām. Aptaujājot cietušās sievietes Valmierā,
secināts, ka visbiežāk sievietes no savu partneru puses cieš no
vardarbīgas kontroles (43%), kā arī no seksuālas vardarbības
(22%). Kā būtisks ieguvums no pilotprojekta aktivitātēm tiek
minēta kopīgas izpratnes veicināšana par vardarbību ģimenē
riskiem.
Gan Cēsu, gan Valmieras
speciālisti atzina, ka pilotprojekta ietvaros aprobētā riska
izvērtējuma anketa ir būtisks rīks cīņai ar vardarbību pret
sievietēm un būtu ieviešama visā Latvijā. Anketa palīdz gan
speciālistiem darīt savu darbu profesionālāk, piemēram, cietušo
aptaujāt nošķirti no varmākas, un piefiksēt notikušo
vardarbību, gan ilgāka, iejūtīgāka un strukturētāka saruna ar
cietušo personu palīdz iegūt tās uzticību un piedāvāt
palīdzības iespējas.
Pasākuma noslēgumā
klātesošos ar labo praksi nošķiršanas un pagaidu aizsardzības
pret vardarbību mehānismu pielietošanā Latvijā iepazīstināja
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes
Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece,
Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte
Ziemele un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
tiesnese Ilze Celmiņa. M.Ziemele norādīja, ka kopš 2014.gada, kad
kļuva iespējams vardarbīgo personu izraidīt no mājokļa uz laiku
līdz 8 dienām jeb pieņemt lēmumu par nošķiršanu, šis
mehānisms arvien vairāk tiek piemērots. 2017.gadā
policija ir pieņēmusi 695 lēmumus par nošķiršanu (2016.gadā –
184, 2015.gadā – 72). Otrs cietušo personu aizsargājošais
mehānisms, ko piemēro tiesas un kas var būt spēkā ilgstoši, –
pagaidu aizsardzība pret vardarbību – ticis piemērots 817
gadījumos (2017.gadā – 631, 2015.gadā – 554). Tā mērķis ir
nepieļaut vardarbību veikušās personas fizisku klātbūtni,
saziņu ar vardarbības upuri, kā arī cietušā personas datu
izmantošanu. Tiesnese I.Celmiņa norādīja, ka pilotprojektu laikā
testētā riska izvērtējuma anketa, kur policisti izsaukumu laikā
fiksē notikušo vardarbību, tiesām kalpotu kā pierādījums,
lemjot par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
