Nav nekāda maģiska skaidrojuma tam, kādēļ
Latvijai ar Covid-19 saslimstības mazināšanu neveicas tik labi, kā citām
valstīm – saslimstības rādītāji precīzi atspoguļo sabiedrības uzvedību,
intervijā Latvijas Radio teica medicīnas doktore sabiedrības veselībā
un epidemioloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Anda
Ķīvīte Urtāne.
Patlaban nevaram runāt par izteiktu saslimstības samazināšanos, viņa
teica, uzsverot, ka ierobežojumi darbojas tikai tad, ja tos ievēro.
Turklāt Latvija ierobežojumu ziņā ne ar ko ļoti neatšķiras no citām mums
tuvām Eiropas valstīm, sacīja speciāliste.
“Tomēr, ja slimības izplatība turpinās, tas nozīmē, ka cilvēki
ierobežojumus neievēro. Tieši tik vienkārši tas arī ir,” viņa norādīja.
Ķīvīte Urtāne uzsvēra, ka šo Covid-19 radīto problēmu nevar atrisināt
ne pusgada, ne mēneša, ne viena gada laikā. Viņa sacīja, ka atsevišķās
valstīs, kuras var lepoties ar veiksmīgāku stāstu, piemēram, Somijā, ir
liela sabiedrības uzticēšanās valdības lēmumiem, ļoti laba cilvēku
veselības pratība un izteikti laba stratēģiskā komunikācija ar
sabiedrību.
“Latvijai ir problēmas visos šajos trīs aspektos,” atzina pētniece.
Viņa uzskata, ka problēma ir arī solījumos iedzīvotājiem, ka tūlīt,
tūlīt būs labi, bet par maz tiek komunicēts par šo kā ilgtermiņa krīzi.
Viņasprāt, Latvija arī ir ieviesusi gandrīz pilnīgi visu, kas
“ierobežojumu arsenālā” ir bijis. “Nekādi lieli, maģiski cīņas ieroči
vairs nav palikuši,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka varbūt vien
pārvietošanās ierobežojumi pašvaldību robežās un vakcīnas.
Ķīvīte Urtāne aicināja atcerēties, ka jebkura ierobežojumu
mīkstināšana un atcelšana ir zināms risks, ka saslimstība varētu
nemazināties un pat palielināties. Viņa risku saskata arī valdības šīs
nedēļas iecerēs attiecībā uz tirdzniecību.
Vienlaikus pētniece atzina, ka cilvēkiem ir radušās dažādas
vajadzības pēc dažādām precēm. “Un šis ir tāds valdības kompromiss,”
viņa teica, piebilstot, ka šajā laikā gan ir nedaudz mainījušies arī
iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, vairāk to darot internetā.
Kā vēstīts, ceturtdien valdība lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6.aprīlim un izmaiņām ierobežojumos.
Tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz “drošu tirdzniecības” modeli,
kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī
policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti
drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no
ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.
