Rīga, 15.apr., LETA. Latvijā nevajadzētu satraukties par zemestrīcēm, kas var izraisīt katastrofālas sekas, aģentūrai LETA teica Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Uldis Nulle.
Kā ziņots, divas poļu gaišreģes brīdinājušas, ka Polijas piekrasti aprīļa vidū varētu applūdināt cunami vilnis, ko izraisītu zemestrīce Baltijas jūrā.
Nulle piebilda, ka nekur pasaulē nav rasta iespēja prognozēt zemestrīces tuvošanos. Ir atsevišķi pētījumi, ka pēc dažādu gāzu izmešiem zemes dzīļu urbumos konstatē kādu vielu sastāva palielināšanos, kas liecina, ka varētu tuvoties zemestrīce.
“Pagaidām tas tiek izmantots zinātniskiem mērķiem. Patlaban vēl pasaulē nespēj prognozēt, kur, kad un cik stipra būs zemestrīce,” teica Nulle.
Nulle stāstīja, ka teorētiski zemestrīce arī Latvijā ir iespējama, tikai jautājums ir par šīs zemestrīces stiprumu. “Latvija ir Baltijas vairoga dienvidu nogāze, kur ir ļoti bieza nogulumiežu sega, kas ir kā spilvens, kurš apslāpē kustības zemes garozā. Taču pilnīgi izslēgt zemestrīces iespējamību nedrīkst. Kā piemēru var minēt zemestrīci Kaļiņingradas apgabalā, arī Latvijā cilvēki pirms vairākiem gadiem sajuta zemes grūdienus,” stāstīja Nulle.
Ņemot vērā ģeoloģisko pieredzi, speciālists iesaka, ka nevajadzētu satraukties par tādas zemestrīces iespējamību, kas Latvijā radītu katastrofālas sekas.
Kā ziņots, divas Lodzā dzīvojošās gaišreģes uzskata, ka pazemes grūdiens varētu izrādīties spēcīgāks par to, kas decembrī satricināja Skandināviju. Viņas lūgušas brīdināt par to piekrastes iedzīvotājus un kuģniecības amatpersonas un uz šo laiku atcelt pasažieru kuģu reisus.
Lai gan zinātnieki uzskata, ka šādu notikumu iespējamība nav liela, tomēr nolemts drošības labad šos brīdinājumus neignorēt, ziņo Polijas mediji. Tos pa faksu saņēmušas piejūras vojevodistes, informācija nodota krīžu vadības centriem. Pomožes vojevodistes vadība Gdaņskā jau pasūtījusi šādas iespējas zinātnisko analīzi.
Gaišreģes domā, ka zemestrīces epicentrs varētu atrasties starp Dānijas un Zviedrijas krastiem un tās saceltais cunami vilnis apdraudētu Polijas jūrmalu no Svinoujsces rietumos līdz Ustkai piekrastes vidusdaļā.
Kā stāstījusi viena no abām gaišreģēm, kas ar pareģošanu nodarbojusies jau trīsdesmit gadus, viņas ar kolēģi jau sen “jutušas lielus ūdeņus piejūrā”, esot trūcis tikai konkrētāka datuma, bet gada sākumā, būdama baznīcā, viņa sagaidījusi redzējumu, kas ļāvis secināt, ka tas varētu notikt aptuveni 15.aprīlī.
Laikraksti citē Polijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūta seismologu Pāvelu Vejaču, kurš šo pareģojumu vērtējis skeptiski, norādot, ka sajust pēc tik ilga laika paredzamu zemestrīci varbūt vēl būtu iespējams vienīgi seismiski aktīvos reģionos, piemēram, Kalifornijā vai Japānā, savukārt Viduseiropa un Baltijas jūra pie šādiem rajoniem nepieder. Pēc viņa teiktā, Baltijas jūra ir sekla, tāpēc pat gadījumā, ja tur izceltos cunami, ūdens viļņa ātrums nepārsniegtu dažus desmitus kilometru stundā un nenodarītu lielākus postījumus kā parasta vētra jūrā.
Tomēr mediji piemin arī vēstures avotos aprakstītus gadījumus, kad Polijas piekrastē pieredzēts spēcīgs cunami, piemēram, 1497.gadā milzu vilnis, kura augstums varējis sasniegt pat 20 metrus, nopostījis Darlovas ostu, ieskalodams kuģus sauszemē pat trīs četrus kilometrus no krasta. Pēdējo reizi ziņas par šādu gadījumu fiksētas 18.gadsimta nogalē Tšebjatovas apkaimē, kur ar cunami vilni tālu krastā izmests liels prāmis.
