Rīga, 9.dec., LETA. Spriežot pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) metodoloģijas, Latvijā pašlaik ir dziļa ekonomiska krīze, savā blogā biznesa informācijas portālā “Nozare.lv” norāda portāla galvenais redaktors Māris Zanders.
Tieši šomēnes, 6.decembrī, SVF publicējis pētījumu par ekonomiskajām krīzēm – “What Happens During Recessions, Crunches and Busts?”.
“Liekas, ka fonda aprēķini, kas balstīti uz 122 recesiju analīzi pasaulē laika posmā no 1960.gada līdz 2007.gadam, ir noderīgi, lai mēģinātu saprast, kas gaida Latviju tuvākajos gados un kā fonds redz situāciju,” norāda Zanders.
SVF uzsver, ka tradicionālās recesijas ir vieglākas un vidēji ilgst gadu, salīdzinot ar tām, kuru cēloņi vai blakus faktori ir kredītu apsīkums un nekustamā īpašuma tirgus burbuļa plīšana. Latvijas gadījumā ir novērojami abi nepatīkamie elementi.
Pēc SVF ekspertu secinātā, gadījumos, kad starp krīzes faktoriem ir kredītu apsīkums, tās turpinās vidēji 2,5 gadus, bet, ja nekustamā īpašuma tirgus problēmas, – 4,5 gadus.
“Attiecīgi runas, ka Latvija varētu izkārpīties no bedres gada vai pusotra laikā, laikam gan diemžēl ir pārlieku optimistiskas,” brīdina “Nozare.lv” galvenais redaktors.
Ar kredītu apsīkumu saistītās recesijas raksturo izsniegto kredītu apjoma samazināšanās vidēji par 17%-20%, savukārt nekustamo īpašumu burbuļa plīšana izraisa recesijas periodā cenu kritumu par vidēji 30%.
Spriežot pēc SVF metodoloģijas, Latvijā krīze ir dziļa (severe – angļu val.). Fonds uzskata, ka krīze ir dziļa, ja ražošanas apjomi sarūk par vairāk nekā 3%. Dziļu recesiju apstākļos patēriņš samazinās par 1%, imports samazinās par 10%, eksports – par 5%, savukārt bezdarbs palielinās trīs reizes vairāk nekā parastu recesiju situācijā.
Ar kredītu apsīkšanu saistītajās recesijās investīciju pieaugums ir negatīvs vismaz divu gadu garumā – respektīvi, jauno investīciju pieaugums nevar kompensēt izņemtās. Investīciju apjoms atgriežas pirmskrīzes līmenī trīs gadu laikā pēc krīzes beigām.
“Ļoti nepatīkams ir fonda atzinums, ka, ja krīzes iemesls ir kreditēšanas apsīkums, tad šī recesija sākas gadu pēc kreditēšanas apsīkuma sākuma. Savukārt, ja krīzes iemesls ir nekustamo īpašumu burbulis, recesija sākas pusgadu-gadu pēc tā plīšanas. Vai tas nozīmē, ka krīze Latvijā vēl tikai padziļināsies?” retoriski jautā Zanders.
