Rīga, 7.jūl., LETA. Satversmes tiesa (ST) līdz šim saņēmusi jau aptuveni 500 pieteikumus – individuālos un vairāku personu kopīgi iesniegtos, kuros apstrīdēti grozījumi Pensiju likumā, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Pagaidām gan ne pēc viena pieteikuma ST lietu nav ierisinājusi. Atsevišķi no tiem pieņemti un nodoti izvērtēšanai tiesnešu kolēģijai, kas tad arī mēnesi lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt, piebilda ST pārstāve.
Viņa atzīmēja, ka līdz šim ST vēsturē nav bijis tāda precedenta, ka tajā apstrīdētā norma, ja to ar spriedumu atzīst par neatbilstošu Satversmei, stātos spēkā no pieteikuma iesniegšanas ST brīža. Parasti pati tiesa savā spriedumā ieraksta, kad par Satversmei neatbilstošu atzītā norma savu spēku zaudē.
No ST prakses izriet, ka norma savu spēku var zaudēt vai nu ar atpakaļejošu datumu – no pieņemšanas brīža, vai arī no konkrēta datuma nākotnē – gadījumā, ja ST atvēl laiku likumdošanas sakārtošanai.
Kovalevska atzīmēja, ka ST konkrētajā gadījumā ņems vērā arī lietderības apsvērumus, proti, ka ikvienam pensionāram, kuru skar minētās izmaiņas likumā, nav lietderīgi ST vērsties ar savu pieteikumu.
LETA jau ziņoja, ka izmaiņas likumā paredz no 1.jūlija atņemt nestrādājošiem pensionāriem 10% un strādājošiem pensionāriem 70% no aprēķinātās un uz mūžu piešķirtās vecuma pensijas.
ST jau 30.jūnijā sāka saņemt pieteikumus, kuros cita starpā tika apstrīdēts Saeimas pieņemtais likums “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”.
Lai iesniegtu konstitucionālo sūdzību par grozījumiem likumos, kas noteic pensiju un algu samazinājumu no šā gada 1.jūlija, ST jūlija sākumā veidojās pat pieteicēju rinda un dienas pirmajā pusē savu kārtu pieteikuma vai sūdzības iesniegšanai ST gaidījušas ap 20 personu, neskaitot parastus interesentus, kuri uz ST devušies, jo “dzirdējuši pa radio” par iespēju sūdzēties konstitucionālajā tiesā, taču tam iepriekš nav nopietni gatavojušies.
ST vērsās pie sabiedrības un aicināja pieteikumu iesniedzējus pēc iespējas apvienoties un sniegt kopīgus pieteikumus, norādot vienu kontaktpersonu, jo saskaņā ar likumu individuāla pieteikuma gadījumos tiesai ir pienākums katram sniegt individuālo atbildi, kas savukārt prasa lielus izdevumus pasta pakalpojumu un kancelejas preču apmaksai.
Kovalevska atgādināja, ka konstitucionālajā sūdzībā ir jānorāda gan sūdzības iesniedzējs, institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu jeb tiesību normu, jāsniedz lietas faktisko apstākļu izklāsts, kā arī sūdzības juridiskais pamatojums, kas nozīmē, ka personai jāpierāda, ka tai radīts tiesību aizskārums.
Tāpat nepieciešams iesniegt prasījumu ST ar norādi, kas no tiesas tiek lūgts.
LETA jau ziņoja, ka 1.jūlijā stājās spēkā izmaiņas vairākos likumos, kas paredz virkni atalgojumu, pensiju un citu sociālo maksājumu samazinājumu.
