Ja šā gada sākumā tikai apmēram 13 procentu no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem bija bez darba vairāk nekā gadu, pašlaik šādu bezdarbnieku īpatsvars jau sasniedzis 32 procentus no reģistrēto bezdarbnieku skaita, pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Šī situācija atainojas arī jaunākajos datos par cilvēkiem, kuri saņem pabalstu, – septembrī bija 29 procenti bezdarbnieku.
NVA direktore atzina, ka vairāk nekā 50 000 bezdarbnieku bez darba ir jau vairāk nekā gadu.
Atsevišķos gadījumos bez darba cilvēki ir jau trīs un vairāk gadu. Bezdarbnieks rekordists esot kāds vīrietis Liepājā, kas bez darba ir visus 20 gadus. Iespējams, ir cilvēki, kuri ilgu laiku ir bez darba, bet nav reģistrējušies kā bezdarbnieki. Šāgada vasarā Latvija no pirmās vietas Eiropas Savienībā pēc bezdarba līmeņa rādītājiem aizvirzījusies uz otro vietu, pirms sevis palaižot Spāniju. Latvijā tā sauktais izlīdzinātais bezdarbs, pēc ES aprēķināšanas kritērijiem, ir 19,5 procenti, bet Spānijā – 20,5 procenti. ES bezdarba līmeni aprēķina, pieņemot, ka darbspējas vecums ir no 15 līdz 74 gadu vecumam. Vidējais bezdarba līmenis ES ir 9,6 procenti. Bezdarba līmenis Latvijā turpina stabilizēties un operatīvie dati liecina, ka oktobrī bezdarba līmenis nokrities līdz 14,5 procentiem (septembra beigās tas bija 14,6 procenti).
