Rīga, 11.apr., NOZARE.LV. Enerģijas dārdzības pieaugums esot izgaisinājis cerības, ka 2012.gada beigās inflācija varētu nokristies līdz 2% vai pat nedaudz zemākam līmenim, kas rudenī vēl šķita ļoti ticams scenārijs, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Augstās enerģijas cenas Latviju Eiropas kontekstā ietekmējot asimetriski, gan visai zemā ienākumu līmeņa, gan aukstā klimata dēļ. Tāpat arī pakalpojumu cenu kāpums turpmāk drīzāk paātrināšoties, nevis palēnināšoties.
“Tāpēc laiks patlaban lēnām, bet neatturami strādā pret Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi. Tā vienmēr ir bijusi likteņa varā, un liktenim ir iespēja spēlēties ar vairākiem mainīgajiem, kuru vidū ir gan cenu izmaiņas Latvijā, gan kritērija izpildes rēķināšanas atskaites punkts. Tas, ka Latvijā pirmajā ceturksnī varētu būt bijis pat divreiz lielāks iekšzemes kopprodukta gada pieaugums nekā jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kritērija izpildi nenoliedzami neveicina,” piebilst eksperts.
Pēc eksperta teiktā, nākamajos mēnešos gada inflācija labākajā gadījumā samazināsies tikai ļoti pakāpeniski.
“Sliktākajā un arī ticamākajā scenārijā tā atkal rāpsies augšup, jo šā gada otrajā pusē bāzes efekts jau būs neizdevīgs – pērn decembrī cenu līmenis bija nedaudz zemāks nekā jūnijā,” akcentē Strautiņš.
Kopš pērnā maija cenu kāpums gada griezumā jau esot samazinājies par 1,7, bet kopš šā gada sākuma – par 0,3 procentpunktiem. Martā šis rādītājs bija 3,3%, bet aprīlī tas varētu noslīdēt zem 3%, jo pērn šajā mēnesī cenas pret martu auga par 1,1%, lielā mērā dēļ elektrības tarifu kāpuma.
Uz gada inflāciju diezgan iedarbošoties apģērbu cenas, kuras aizvadītajā gada līknē skaidri redzami veidoja “kūkumu” pirms tam notikušo kokvilnas cenu vairākkārtīga pieauguma dēļ. “Jau tagad apģērbi maksā lētāk nekā pirms gada, un starpība varētu pieaugt,” piebilst Strautinš.
Vienlaikus viņš uzsver, ka cenu kāpumu veicinošo faktoru būs vairāk. Kaut arī nākotnes darījumi atspoguļo naftas cenu krituma gaidas, kas drīzāk atbilstu vispārējai situācijai pasaules ekonomikā, esot arī augšupvērsti, ar militāri-politiskiem apstākļiem saistīti riski.
“Taču nav šaubu, ka jau notikušais degvielas cenu kāpums šogad jau vairāk ietekmēs vispārējo cenu līmeni, jo pirktspēja un patērētāju optimisms ir pieauguši, līdz ar to pārdevējiem būs vieglāk pārnest cenu kāpumu uz tiem. Kopējais algu fonda pieaugums patlaban ir pārāk straujš, lai cenu līmeņa svārstības pāris procentu robežās izšķiroši ietekmētu patēriņu. Turklāt augstās naftas produktu cenas jau ir paspējušas padarīt savu melno darbu, arī iespaidojot gāzes importu un līdz ar to arī nākamās sezonas apkures izmaksas,” uzskata eksperts.
Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada martā, salīdzinot ar 2012.gada februāri, palielinājās par 0,6%, bet salīdzinājumā ar 2011.gada martu patēriņa cenas augušas par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,2%. 2011.gada martā, salīdzinot ar 2011.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,7%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un veselībai.
