Strukturālo reformu koncepcija noslīkusi dažādu birokrātisku solījumu gūzmā, tā arī nesniedzot atbildes uz konkrētiem jautājumiem: kā tiks mazināts ierēdņu aparāts, kur valsts taupīs budžeta līdzekļus, no kādām funkcijām tā gatava atteikties un tamlīdzīgi.
Jau otro dienu dažādas Saeimas komisijas vērtēja Valsts kancelejas (VK) sagatavotos ziņojumus par strukturālo reformu gaitu valstī. Lai gan valdība nemitīgi atgādina par šo reformu nozīmību, arī īstenojot starptautisko aizdevēju prasību prātīgāk tērēt budžeta līdzekļus, publiskai apspriedei joprojām nav nodots neviens dokuments, kurā vienkopus būtu apkopoti konkrēti reformas norises rādītāji.
Otrdien neapmierinātību ar reformu plāna vispārīgajām frāzēm izteica Saeimas Publisko izdevumu komisija, kurai tā arī neradās priekšstats par valdības turpmāko rīcību valsts kapitālsabiedrību apsaimniekošanā.
Savukārt vakar līdzīgu neizpratni par “tukša ūdens liešanu” pauda arī vairāki Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji. Tā, piemēram, VK sagatavotais dokuments pamatā operē ar
tādiem terminiem kā “atbalstīt”, “novērtēt”, “novērst”, “optimizēt”, taču konkrēti nepiemin nedz laika
termiņus, nedz reorganizējamās institūcijas, nedz precīzu ietekmi uz budžetu.
