Saeimas vairākums šodien nobalsoja pret neuzticības izteikšanu
izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), kas ļauj
politiķei saglabāt amatu ministrijā.
Par neuzticības izteikšanu nobalsoja 32 deputāti, bet pret saņemta 51 deputāta balss.
Demisijas pieprasīju iesniedza Zaļo un zemnieku savienības (ZZS)
Saeimas frakcija. Aicinājumam vēlāk pievienojās arī pie frakcijām
nepiederošie parlamentārieši.
Šuplinska, uzrunājot deputātus, atgādināja, ka viņas prioritāte,
stājoties amatā, bija saistīta ar izglītības kvalitāti, pieejamību, ar
zinātniskās pārvaldības modeļa maiņu un arī ar sporta nozares
pārvaldības un finanšu modeļa maiņu.
“Mana vīzija ir gaužām vienkārša – lai uz skolu un augstskolu
skolēns, students, arī pirmsskolas iestādē mazais pilsonis, ietu ar
prieku, jūtas motivēts, atraisīts, savas spējas un talantus piepildošs.
Cita starpā tur ļoti svarīgs spēlētājs ir arī pedagogs. Un man patiešām
ļoti rūp tas, lai pedagogu labsajūta pieaug. Bet viņa nevar pieaugt
tikai uz citu rēķina,” teica ministre.
Kā uzsvēra politiķe, lai pieaugtu pedagogu labsajūta un arī
atalgojums, ir jākārto arī citas lietas. Un cita starpā viens ļoti
būtisks spēlētājs šajā ziņā ir pašvaldības, sacīja Šuplinska. Tāpat viņa
uzsvēra, ka visām vajadzībām finansējuma nepietiek.
Ministre arī pauda, ka izglītības sistēmā ir nepieciešama kritiskā
domāšana, misijas apziņa, spēja rīkoties nestandarta situācijās, jo
tādus noteikumus diktē laiks, kurā dzīvojam.
Ministre pievērsās arī Latvijas Universitātes jautājumam, uzsverot,
ka rektora vēlēšanu interpretācija atšķiras katrā no iesaistītajām
pusēm.
Šuplinska pauda cerību, ka šis Saeimas sasaukums un arī valdība spēs
“riteni iekustināt” tā, ka iesāktās reformas ne tikai paliks uz papīra,
bet būs jūtamas dzīvē un pilnīgi katra cilvēka attieksmes maiņā pret
savu profesiju, pret to, ko viņš dara, pret valsti, kurā viņš dzīvo.
Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka labi pedagogi ir nācijas
pastāvēšanas jautājums. Viņš norādīja, ka ir svarīgi atrast pedagogu
atalgojuma celšanai nepieciešamo naudu, jo pretējā gadījumā kvalitatīvu
pedagogu trūkums arvien palielināsies. Deputāts atgādināja, cik būtiski
pieaugusi premjera, ministru un citu amatpersonu alga, piebilstot, ka
arī partijām nākamajā gadā paredzēts ievērojams finansējums, vienlaikus
nespējot pildīt solījumu, kas ar likuma spēku dots mediķiem un
izglītības darbiniekiem.
Parlamentārietis Aldis Gobzems brīdināja, ka bez izmaiņām izglītības
sistēmā turpinās pieaugt sabiedrības locekļu nevienlīdzība. Politiķis
norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jābūt svarīgākajai
ministrijai, jo tai ir atslēga uz valsts nākotni – vai Latvija būs
moderna, vai arī atpalikusi Eiropas valsts. Gobzema ieskatā, Šuplinska
nav sapratusi savu galveno uzdevumu – būt skolotāju un skolēnu advokātam
nr.1, saprotot, ka izglītība stāv pāri partijas un koalīcijas
interesēm. “Skarbā dzīves patiesība ir tāda, ka jūs nepatīkat ne
nozarei, ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Jūs patīkat savai partijai, jo
atbalstāt cietuma būvniecību, savukārt Viktors Igo savulaik rakstījis,
ka tas, kurš aizver skolu, atver cietumu,” teica politiķis.
Deputāts Armands Krauze (ZZS) savukārt pauda viedokli, ka Šuplinska
ir “sagandējusi” Latvijas Universitātes simtgades svinības. Krauze
izteica pieņēmumu, ka, tiesājoties ar LU rektora pienākumu izpildītāju
Indriķi Muižnieku, ministre par lielu naudu algo juristus, jo
ministrijas juristi nevarētu uzrakstīt tādus atzinumus. Deputāts pauda,
ka, klausoties ministri, varētu sākt šķist, ka viss ir slikti – viņš
atgādināja politiķes tikšanos ar pedagogu arodbiedrību, kur viņa pauda
kritisku vērtējumu par pedagogu saimi. Krauzi tāpat neapmierina
Šuplinskas politiskā pagātne komjaunatnē.
“Klausoties ministri, nāk prātā anekdote par dejotāju un to, kas
viņam traucē dejot,” pamatojot nepieciešamību par neuzticības izteikšanu
Šuplinskai, uzsvēra deputāte Evija Papule (S). Parlamentāriete
atgādināja Šuplinskas paustos pārmetumus pedagogiem, kuri esot
“nedisciplinēti un kuriem nav kritiskās domāšanas”. Deputāte uzsvēra, ka
katrā Šuplinskas pieteiktajā diskusijā “kā īlens spraucas laukā
ministres neizpratne par izglītības problēmām un necieņa pret izglītības
saimi”. Papule uzsvēra, ka koalīcijas deputāti ir “sapinušies
koalīcijas politiskā karteļa tīklos”, kas neļauj viņiem balsot pēc savas
sirdsapziņas, lai arī, iespējams, viņi piekrīt vismaz daļai ministrei
izteikto pārmetumu.
Papules frakcijas biedrs Nikolajs Kabanovs (S) uzskata, ka Šuplinska
nav viena no stiprākajiem valdības locekļiem. Viņš pauda, ka Šuplinska
“savu bezpalīdzību” cenšoties kompensēt ar augstprātīgu attieksmi pret
cilvēkiem. Kabanovu neapmierina Šuplinskas darbs ar mazākumtautību
izglītības iestādēm, ņemot vērā sākto reformu, kas paredz pakāpenisku
pāreju uz izglītību valsts valodā.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pievērsās skolēnu brīvpusdienu
jautājumam. Politiķe uzsvēra, ka ministres pienākums ir domāt par bērnu
ēdināšanu skolās, jo paēdis bērns mācās labāk. “Ministre lepni paziņo,
ka pašvaldības var paņemt naudu no vecāko klašu pusdienām, ko finansē
vietvaras,” sacīja Reizniece-Ozola, uzsverot, ka, viņasprāt, tas ir
augstprātīgi. Deputāte uzsvēra, ka Šuplinskai būtu jābūt tai, kura
pārliecina kolēģus par nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu
izglītībai, taču tā vietā ministre paziņo, ka pedagogu algas var tikt
palielinātas, ja citas ministrijas padotības iestādes pildīs savus
pienākumus.
“Populisms, kas valda visapkārt, ir arī Latvijā. Redzējām, cik daudz
tika solīts pirms vēlēšanām. Satrauc tas, ka populisms pāriet uz darbu,”
pauda deputāts Viktors Valainis (ZZS). Viņaprāt, ministriem, nespējot
izpildīt solījumus, nākas tikai taisnoties, ka kāds viņus nav pareizi
sapratis. Valainis kritizēja koalīciju, kurā valdot haoss. “Iemesls šim
haosam ir Jaunā konservatīvā partija. Šīs partijas ministre sēž uz
demisijas soliņa. Tā ir ministre, kura, tikai atverot muti, var
aizvainot visus pirmsskolas pedagogus, pirmspensijas vecuma pedagogus,”
teica Valainis, piebilstot, ka, kad ministre sāk strādāt, tad Latvijas
lielākajā universitātē sākas haoss. Viņš izteicās, ka ministrei sākumā
būtu jāpamācās, kā vadīt nozari, nevis darīt tā, lai visi karu dienu
baidītos, ar ko jaunu ministre to nozari tracinās.
Deputāte Jūlija Stepaņenko pauda, ka paliek bail par nozari, kuru
pārvalda cilvēks, kuram “trūkst emocionālās inteliģences”. “Šuplinska
nav sapratusi, ka izglītība jātur tālāk no politikas. Izglītībā nevar
būt ierakumi, kur vienā pusē ir ministre, otrā – pedagogi, skolēni,”
teica deputāte. Politiķes ieskatā, Šuplinskas prioritāte ir kašķis un
konfrontācija. “Jūs esat kā ļauna pamāte, kas strostē skolotājus par sev
veltītu kritiku,” vērtēja deputāte. Stepaņenko nav saprotams, kāpēc
Šuplinska budžeta veidošanas laikā neizvirzīja ultimātu koalīcijai par
finansējumu izglītībai.
Arī parlamentārietis Valērijs Agešins (S) uzskata, ka neapmierinātība
ar Šuplinsku nozarē arvien pieaug. Deputāta ieskatā nav pareizi, ka,
veidojot budžetu, sākumā nebija apmierinātas jau likumos noteiktās
prioritātes. “Jūsu aktivitāšu rezultāts IZM ir sakaitētas diskusijas ar
pedagogiem,” teica deputāts, aicinot ministri mainīt savu retoriku
attiecību pret pedagogiem. “Lūdzu, netraciniet pedagogus!” prasīja
Agešins.
Uzklausot pārmetumus, Šuplinska vēlreiz stājās deputātu priekšā.
“”Viss ir slikti!” nav mans koncepts,” uzsvēra ministre. “Neskatoties uz
izskanējušo retoriku, es iestāšos par bērniem, skolēniem un
studentiem,” solīja politiķe.
Pēc ministres otras īsās uzstāšanās debates turpinājās. Deputāts
Jānis Vucāns (ZZS) akcentēja, ka patlaban esam saskārušies ar ļoti
īpatnēju situāciju – ministres pārstāvētā partija pagriezusi jautājumu
tā, ka izglītības ministre ir valdības krišanas vai pastāvēšanas
elements. Tāpat Vucāns uzsvēra, ka ZZS nav radusies pārliecība par to,
ka Šuplinska darījusi visu iespējamo, lai censtos izcīnīt līdzekļus
savai nozarei.
Arī “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pauda, ka
ilggadējie novērojumi liecina, ka ministru “plosīšanas” nāk gadu pēc
vēlēšanām, laikā, kad nāk lielas pārmaiņas. “Tagad tas nācis stipri
agrāk, kas liecina, ka nāk pārmaiņas. Jautājums tikai, kādas tās
pārmaiņas būs,” taujāja Urbanovičs. Viņaprāt, gaidāmas izmaiņas
koalīcijā, kas varētu tikt tapinātas, sadarbojoties vai nesadarbojoties
ar opozīciju.
