Gadījumā, ja pēc 6.aprīļa ārkārtējās
situācijas beigām epidemioloģiskā situācija ļaus pārskatīt zināmus
ierobežojumus, tad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinās
mācību procesu organizēt pēc trīs scenārijiem, kas tika izmantoti jau
pagājušajā gadā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un
zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
“Joprojām uzstājam, ka epidemioloģiskai situācijai ir jāvērtē
līdzvērtīgi arī psihoemocionālais, skolas pieejamības un izglītības
kvalitātes jautājums. Tāpēc esam ieteikuši savu rīcības plānu, proti, ja
tiek atcelta ārkārtas situācija, tad mācību procesa organizēšanā
aicināsim atgriezties pie pagājušajā gadā augustā iedibinātā A, B un C
modeļa, kas paredz lielu atbildību pašvaldībām un katrai mācību
iestādei,” sacīja ministre.
Viņasprāt, skolas ir pietiekami strādājušas pie epidemioloģiskās
drošības pasākumiem, nodrošinot visas prasības, kas paredz distancēšanās
ievērošanu, gan masku nēsāšanu, gan telpu dezinfekciju un vedināšanu.
Līdz ar to pirmais ir attīstīt reģionu principu un drošajās pašvaldībās,
izvērtējot situāciju, ļaut klātienē mācīties 1.-6.klasei, 12.klasei un
pēc rotācijas principa arī citām klašu grupām.
Ministre uzsvēra, ka nepārtraukti tiek diskutēts par klātienes mācību
atsākšanu 1.-4.klasēm visās Latvijas skolās, taču šādai iniciatīvai
“dzirdīgas ausis” nevar atrast un netiek saņemts atbalsts. “Mēs esam
gatavi piedāvāt alternatīvu variantu, proti, visās Latvijas skolās
noteikt minētai klašu grupai āra nodarbības klātienē,” piebilda
Šuplinska.
Tāpat tiek spriests par klātienes nodarbību iespējām piecu līdz 10 cilvēku grupās profesionālajā un augstākajā izglītībā.
Jau ziņots, ka šonedēļ formālās un neformālās izglītības nodarbības
ārtelpās grupā līdz 20 personām varēs norisināties 45 epidemioloģiski
drošās pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra
(SPKC) apkopotā aktuālākā informācija.
Mācības svaigā gaisā varēs rīkot Aglonas, Aizputes, Alojas, Alsungas,
Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ilūkstes,
Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kārsavas,
Kocēnu, Krustpils, kā arī Ķeguma novados.
Epidemioloģiski drošam kritērijam par divu nedēļu Covid-19
saslimstības rādītājam līdz 250 atbilst arī Limbažu, Mazsalacas,
Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas,
Ropažu, Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīberu, Skrundas,
Strenču, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes
novads. Līdz ar to arī šajās pašvaldībās skolēni vienā grupā līdz 20
personām varēs mācīties svaigā gaisā.
Savukārt no pilsētām skolēni svaigā mācīties varēs Jēkabpilī un Valmierā.
No 45 pašvaldībām, kurās skolām ir iespēja rīkot nodarbības svaigā
gaisā, ne visas ir izmantojušas piedāvājumu mācību procesu rīkot svaigā
gaisā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Šuplinska.
LETA jau ziņoja, ka formālās un neformālās izglītības procesu
epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās var īstenot ārtelpās, ļaujot
pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.
Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais
saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000
cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās
pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.
Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu
izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās
izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās
izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot
epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās
izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20
izglītojamajiem.
Lai izglītības process mācībām ārtelpās tiktu organizēts kontrolētā
veidā, nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju un neveicinātu
epidemioloģiskās drošības riska pieaugumu, rīkojumā noteikti
ierobežojumi gan nodarbību maksimālam skaitam nedēļā, gan arī vienas
nodarbības norises maksimālam ilgumam neformālajā izglītībā, kas ir
analoģisks ar vienas mācību stundas un individuālas konsultācijas ilgumu
– 40 minūtēm.
Tāpat ziņots, ka pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības
kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks
vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas
klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.
Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no
epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus,
mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu
kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne
vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā
administratīvajā teritorijā.
Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par
klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.
Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem
kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais
sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem,
mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar
iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.
