Turpinoties tiesneses Dzintras Zemitānes slimošanai, Pārdaugavas
tiesa varētu lemt par rezerves tiesneša nozīmēšanu Zolitūdes traģēdijas
krimināllietas iztiesāšanai.
Tiesu administrācija aģentūrai LETA apgalvoja, ka Zolitūdes
traģēdijas krimināllietas iztiesāšana Pārdaugavas tiesā tiek organizēta
tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas
iztiesāšanas procesu, bez neattaisnotas novilcināšanas.
Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa uzsver, ka ir
jānodala tiesvedības ilgums no pirmstiesas kriminālprocesa ilguma. Ja
pirmstiesas kriminālprocess kopumā bija aptuveni divus gadus, tad
tiesvedības ilgums patlaban ir trīs gadi un septiņi mēneši. Tiesvedības
laikā kopumā ir nopratinātas vairāk nekā 450 personas un pēc procesa
dalībnieku lūguma tiesas sēdē tās pratinātas pat atkārtoti. Tāpat
pabeigta tiesas izmeklēšana, procesa dalībniekiem doti divi mēneši, lai
sagatavotos tiesas debatēm, kuras jau ir sāktas.
Tiesas debatēs jau runājuši apsūdzības uzturētāji, cietušie un
vairāki apsūdzēto personu aizstāvji. Tiesas process norit tik raiti, cik
iespējams, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un izpildot
visas procesuālās darbības, uzskata Buliņa.
Kriminālprocesa pabeigšanas termiņš ir saistīts ne tikai ar lietas
apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā
iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu, bet arī ar citiem
objektīviem apstākļiem, piemēram, tienešu darbnespēju, teikts tiesas
paziņojumā.
14.septembrī saslima viena no tiesnesēm. Ņemot vērā, ka krimināllieta
ir noteikta iztiesāšanai koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, bet
tiesnesei ir darbnespēja, krimināllietas iztiesāšana ieplānotajos laikos
nevar notikt.
Kriminālprocesa likuma nosacījumi paredz iespēju krimināllietas
iztiesāšanas procesā iesaistīto tiesnesi aizstāt ar rezerves tiesnesi,
turpinot un pabeidzot lietas iztiesāšanu jaunā tiesas sastāvā.
Tiesnesei Zemitānei darbnespēja turpinās aptuveni mēnesi un oktobra
beigās kļūs zināms, vai viņa ieradīsies darbā. Ja darbnespēja
turpināsies, tad tiks lemts par piemērotāko risinājumu, proti, Zemitāni
aizstāt ar rezerves tiesnesi.
“Lēmums par tiesneses aizstāšanu ar rezerves tiesnesi nedrīkst būt
sasteigts un nepārdomāts, jo tad lietas iztiesāšanas virzība būtu
atkarīga no katra tiesneša neplānotas prombūtnes. Iztiesāšanas
turpināšana nebūs koleģiāli iespējama, līdz ar to var izveidoties
situācija, ka krimināllietas iztiesāšana būtu jāsāk no jauna,” uzsver
Buliņa.
Pirmdienas rītā pie Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa bija pulcējušies
apmēram 20 cilvēki, kas piedalījās Zolitūdes traģēdijā cietušo
biedrības “Zolitūde 21.11.” rīkotajā protesta akcijā, kas organizēta, jo
biedrība uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, novēroja
aģentūra LETA.
Biedrība paziņojumā masu medijiem uzsver, ka “Zolitūdes traģēdijas
krimināllietas tiesas process joprojām atrodas pirmās instances
izskatīšanas stadijā un 2019.gada laikā tajā nav noticis ievērojams
progress”.
Piketētāji rokās turēja plakātus, uz kuriem rakstīts – “Cik ilgi
gaidīsim spriedumu?”, “Cietušo pacietībai ir gals”, “Seši gadi pagāja,
sprieduma nav! Cik ilgi gaidīsim?”, “Kad beigsies šī tiesa” un citi
uzraksti, kuros tiesa skubināta ātrāk izskatīt lietu.
Apmēram pusstundu pēc protesta sākuma pie protestētājiem iznāca Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājas Adrijas Buliņas palīdze
Viktorija Mežance, kura informēja, ka pati Buliņa pie protestētājiem
ierasties nevarot, jo nodarbojas ar lietas iztiesāšanu.
Tiesas pārstāve protestētājiem uzsvēra, ka tiesnese Zemitāne, kuras
darbnespēja turpinās jau kopš septembra vidus, oktobra beigās informēs
tiesu par savu veselības stāvokli un pēc tam tiks pieņemti lēmumi par
tālāko rīcību, tostarp, vai nepieciešams lietā iesaistīt rezerves
tiesnesi. Mežance norādīja, ka lieta atrodas iztiesāšanas noslēguma
stadijā, tādēļ ir nepieciešams ievērot piesardzību, lai netiktu
pieļautas procesuālās kļūdas, kas varētu novest pie pirmās instances
tiesas sprieduma atcelšanas tālākās tiesu instancēs.
Pievēršot uzmanību jautājumam par nesamērīgi garo tiesvedības procesu
izskaušanu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šonedēļ tiksies ar
Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāju Buliņu, lai pārrunātu Zolitūdes
traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu, aģentūru LETA informēja Bordāns
ar preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
“Tieši tāpēc Saeimā skata manus priekšlikumus gan par tiesas procesu
saīsināšanu, piemēram, tiesnesim dodot iespēju pašam noteikt debašu
ilgumu, gan arī tiesnešu koleģialitātes principa atcelšanu pirmās
instances tiesās. Tāpat norit darbs pie advokātu atbildības
pastiprināšanas,” norādīja ministrs.
Vienlaikus Bordāns atzīst, ka bieži vien problēma nav likumdošanā,
bet gan cilvēku attieksmē. Tieši tāpēc šonedēļ viņš tiksies ar
Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāju, lai pārrunātu arī Zolitūdes
traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu.
Tiesu vara ir neatkarīga no izpildvaras, un tieslietu ministrs to
nevar tiešā veidā ietekmēt, tāpēc visaugstāko atbildību par tās darbu,
tostarp, Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu, nes Augstākās tiesas
priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, uzskata Bordāns.
“Tieši viņam ir jāiesaistās un jānodrošina, ka jautājums tiek
izskatīts bez liekas kavēšanās un kvalitatīvi. Diemžēl līdz šim AT
priekšsēdētājs ir distancējies no šiem jautājumiem, it kā viņa nemaz
nebūtu. Ļoti ērta pozīcija,” norādīja Bordāns.
Bordāns aicina Bičkoviču skaidrot iemeslus, kamdēļ joprojām nav tikts galā ar šo tiesvedības procesu.
“Ja pie vainas, kā bieži vien dažam labam patīk norādīt ir
procesuālais regulējums, tad ko AT priekšsēdētājs un tiesneši, kas
sastāda lielāko daļu no Tieslietu padomes locekļiem, šajos gados ir
darījuši, lai šīs nepilnības novērstu. Kādi ir AT priekšlikumi, lai
novērstu šādu nesamērīgu kavēšanos?,” retoriski vaicā Bordāns.
